Vai nav tā, ka aizliedzot bērniem spēlēties un cenšoties tos sargāt vai sargāt materiālās lietas, ko viņi varētu sabojāt, mēs atņemam ziņkāri, entuziasmu un dzīves enerģiju pētīt un mācīties, kas tālāk var izpausties kā vienkārša apātija pret dzīvi?
Droši vien tajā pat laikā jāmāca arī atbildība par rīcību. Par vienkāršu cēloņu un seku sakarībām.
...Ik pa laikam sastopams kāds no dzīves noguris cilvēks, kam kaut ko darīt ārpus rāmjiem liekas nepieņemami...
Nehigiēniska vide ir tikpat bīstama cik sterila...