ceturtdiena, 2015. gada 29. janvāris

Getting no message is also a message.
— stuff that took me a while to understand #1


trešdiena, 2015. gada 21. janvāris

Vai nav tā, ka aizliedzot bērniem spēlēties un cenšoties tos sargāt vai sargāt materiālās lietas, ko viņi varētu sabojāt, mēs atņemam ziņkāri, entuziasmu un dzīves enerģiju pētīt un mācīties, kas tālāk var izpausties kā vienkārša apātija pret dzīvi?
Droši vien tajā pat laikā jāmāca arī atbildība par rīcību. Par vienkāršu cēloņu un seku sakarībām.
...Ik pa laikam sastopams kāds no dzīves noguris cilvēks, kam kaut ko darīt ārpus rāmjiem liekas nepieņemami...
Nehigiēniska vide ir tikpat bīstama cik sterila...

piektdiena, 2015. gada 9. janvāris

Viss ģeniālais ir vienkāršībā. Arī dzīvē jāizbauda ikdienišķās lietas, lai ikdienišķā dzīve kļūtu skaista.
Virzība uz laimi bez laimes pašā pamatā ir lidināšanās mākoņos. Pat noķerot savus sapņus, nespēsim tos noturēt, ja nestāvēsim uz zemes. 


otrdiena, 2015. gada 6. janvāris

Prieks un laime (141)


Drosme

Vēl nākošais līmenis būtu izprast, pieņemt un dzīvot harmonijā nevis pakļaut :)
Pagaidām izskatās ka ielūkoties dvēselē ir viens no grūtākajiem cilvēces uzdevumiem.

Tikai pieredze mūs pavada visu mūžu. Pārējās lietas ir laicīgas. Jebkuras jaunas zināšanas un pieredze padara mūs spēcīgākus un padara mūsu pasauli plašāku. Beigās nozīme ir nevis cik vērtīga ir mūsu dzīve, bet cik plaša.

Cilvēks kā vērtība

Katram cilvēkam ir unikāls skatījums uz dzīvi. Savas unikālas domas un iztēle. Vairāk pieņemt, vairāk uzklausīt.