Pie siltas tējas tases...
ceturtdiena, 2019. gada 14. februāris
trešdiena, 2018. gada 3. janvāris
ceturtdiena, 2017. gada 28. decembris
Dienas citāts
"You are not boring, you’re just afraid to expose who you really are"
/ Vanessa Van Edwards
otrdiena, 2017. gada 9. maijs
ceturtdiena, 2017. gada 9. februāris
Stop purchasing items and start purchasing experiences
/Nina Ragusa (whereintheworldisnina)/
http://read.bi/2kvvfV9
http://read.bi/2kvvfV9
pirmdiena, 2016. gada 17. oktobris
trešdiena, 2016. gada 2. marts
sestdiena, 2015. gada 31. oktobris
sapņi, ko piepildīt
"Ko par mani padomās?"
Šis laikam ir visgrūtākais aplis no kura izrauties. Jo, ja mums tas ir svarīgi, tad visticamāk arī par citu rīcību nodomājam pēc kaut kāda sabiedrības standarta.
Tajā pat laikā, lai mēs beigtu analizēt citus, mums ir jāsāk analizēt sevi. Tā godīgi un pa īstam. Katrai mūsu vēlmei ir jācenšas atrast cēlonis. Jāpieņem arī šķietami negatīvie sevis aspekti. Un tos varam pieņemt atzīstot, ka mums ir bijuši kaut kādi apstākļi, kas to ir ietekmējis. Bez jebkādas vaina apziņas vai citu nosodīšanas. Ir bijis, tagad esmu. Un tālāk jāuzdod sev jautājums: "kāds es vēlos būt?"
Jāsaprot, kādi ir mūsu sapņi, kādu pasauli vēlamies redzēt, kadu sevi mēs vēlamies redzēt.
Ja šajā laikā ir kāda īpašība, ko varētu vērtēt visaugstāk, tad tā varētu būt drosme. Drosme pieņemt, redzēt un arī darīt pēc savām sajūtām nevis pēc tā kā vajadzētu būt. Daudzas lietas jau sen vairs nav "kā vajadzētu būt" un to var mainīt tikai ar drosmi.
Drosme arī ir īpašība, ko var trenēt. Tā sākas pamazām. Pie komforta lauka malas. Katru dienu uzdot jautājumu: "kad es pēdējo reizi darīju kaut ko pirmo reizi". Un drosme aug apgūstot un iepazīstot.
Mums visiem ir neskaitāmi sapņi. Lieli un mazi. Un ir pienācis laiks tos pamazām īstenot. Vienu pēc otra...
Šis laikam ir visgrūtākais aplis no kura izrauties. Jo, ja mums tas ir svarīgi, tad visticamāk arī par citu rīcību nodomājam pēc kaut kāda sabiedrības standarta.
Tajā pat laikā, lai mēs beigtu analizēt citus, mums ir jāsāk analizēt sevi. Tā godīgi un pa īstam. Katrai mūsu vēlmei ir jācenšas atrast cēlonis. Jāpieņem arī šķietami negatīvie sevis aspekti. Un tos varam pieņemt atzīstot, ka mums ir bijuši kaut kādi apstākļi, kas to ir ietekmējis. Bez jebkādas vaina apziņas vai citu nosodīšanas. Ir bijis, tagad esmu. Un tālāk jāuzdod sev jautājums: "kāds es vēlos būt?"
Jāsaprot, kādi ir mūsu sapņi, kādu pasauli vēlamies redzēt, kadu sevi mēs vēlamies redzēt.
Ja šajā laikā ir kāda īpašība, ko varētu vērtēt visaugstāk, tad tā varētu būt drosme. Drosme pieņemt, redzēt un arī darīt pēc savām sajūtām nevis pēc tā kā vajadzētu būt. Daudzas lietas jau sen vairs nav "kā vajadzētu būt" un to var mainīt tikai ar drosmi.
Drosme arī ir īpašība, ko var trenēt. Tā sākas pamazām. Pie komforta lauka malas. Katru dienu uzdot jautājumu: "kad es pēdējo reizi darīju kaut ko pirmo reizi". Un drosme aug apgūstot un iepazīstot.
Mums visiem ir neskaitāmi sapņi. Lieli un mazi. Un ir pienācis laiks tos pamazām īstenot. Vienu pēc otra...
trešdiena, 2015. gada 16. septembris
piektdiena, 2015. gada 4. septembris
svētdiena, 2015. gada 23. augusts
trešdiena, 2015. gada 12. augusts
pirmdiena, 2015. gada 10. augusts
Mūzika: "Getting Away With It (All Messed Up)"
Oh, we're getting away with it, all messed up
Getting away with it, all messed up
That's the living
Yeah, that's called living...
piektdiena, 2015. gada 7. augusts
Tik bieži nesekojam sirdij, jo prāta radītais laiks mūs ierobežo. Brīžiem šķiet, ka tieši laika koncepts ir tas kas cilvēkus dara nelaimīgus. Bieži vēlamies visu ātrāk un īstās lietas uzreiz, nevis vēlamies gūt pieredzi, līdz īstām lietām esam gatavi. Tieši ceļš ir dzīves jēga, bet, dēļ laika trūkuma, neesam gatavi to iet.
trešdiena, 2015. gada 29. jūlijs
Vārdi pārdomām..
Pieļauju, ka visas lietas, kas sarakstā ir virs mums, nav saistītas ar pašām lietām, bet kā tās liek mums justies. Arī, ja otrs cilvēks ir svarīgāks par mums, tad mīlestība beidzas, kad beidzas ilūzija, ka otrs cilvēks mūs mīl vai mīlēs pretī.
Iespējams, viss, kas ir virs mums, ir tikai nosacījuma mīlestība. Jo vienkārši tas mūs kaut kādā veidā ceļ. Ja, sarakstā jeb prioritātēs, mēs esam augstāk, tad mēs esam tie, kas ceļ. Un mēs esam tie, kas var dot.
Iespējams, viss, kas ir virs mums, ir tikai nosacījuma mīlestība. Jo vienkārši tas mūs kaut kādā veidā ceļ. Ja, sarakstā jeb prioritātēs, mēs esam augstāk, tad mēs esam tie, kas ceļ. Un mēs esam tie, kas var dot.
sestdiena, 2015. gada 25. jūlijs
Dzīve bez ekspektācijām
Dzīvojot ekspektācijās vienmēr gaidīsim rezultātu. Šī rezultātu esamība vai tieši pretēji neesamība veidos kaut kādu emociju vilni, kas ietekmēs turpmāko rīcību.
Dzīvojot uzreiz sajūtās un rīcību balstot tieši uz sajūtām, mēs esam ciešāk saistīti ar savu dvēseli.
Protams, lai balstītu rīcību uz sajūtam, vajag sevi iepazīt. Jo pirms darīt kaut ko destruktīvu, vajag saprast vai neesam sev uzgriezuši muguru un vai mēs neļaujamies kaut kādai sabiedrības uzspiestam dzīves virzienam.
Kopumā škiet, ka lai sabiedrība kļūtu labāka, mums jābeidz domāt par to. Jasāk darīt, kas pašiem patik un jāiet iekšā savās dīvainībās (ja tas ir saskaņā ar mums pašiem). Mūsu harmonija ir tā kas plešās un mijiedarbojas ar sabiedrību ne mūsu ego vēlme izdzīvot.
Ja ir sajūta, ka vajag iestādit koku, tad iestādi un ļaujies stādīšanas priekam. Un augšanu atstāj paša koka ziņā.
Dzīvojot uzreiz sajūtās un rīcību balstot tieši uz sajūtām, mēs esam ciešāk saistīti ar savu dvēseli.
Protams, lai balstītu rīcību uz sajūtam, vajag sevi iepazīt. Jo pirms darīt kaut ko destruktīvu, vajag saprast vai neesam sev uzgriezuši muguru un vai mēs neļaujamies kaut kādai sabiedrības uzspiestam dzīves virzienam.
Kopumā škiet, ka lai sabiedrība kļūtu labāka, mums jābeidz domāt par to. Jasāk darīt, kas pašiem patik un jāiet iekšā savās dīvainībās (ja tas ir saskaņā ar mums pašiem). Mūsu harmonija ir tā kas plešās un mijiedarbojas ar sabiedrību ne mūsu ego vēlme izdzīvot.
Ja ir sajūta, ka vajag iestādit koku, tad iestādi un ļaujies stādīšanas priekam. Un augšanu atstāj paša koka ziņā.
Abonēt:
Komentāri (Atom)








