Eimijas mūzika, kas saviļņo un aizskar dvēseles stīgas.
Vai šie stāsti tuvu latviešiem? Varbūt, ka nē. Bet visur ir ko paņemt, jo cilvēku pamatvērtības nemainās ne no valsts, ne no rases, ne no reliģiskās pārliecības. Visi gribam būt laimīgi, mīlēti, dzīvot saskaņā ar sevi, apkārtējiem un dievu.
Nemīlestība vienmēr sāp. Daudziem sāp tik ļoti, ka grib sāpināt arī citus. Iespējams neapzināti, jo pāri izveidotajiem aizsardzības mūriem vairs neredz saules starus. Bet ir arī sabiedrības uzskatā "naivie", kas tic labākai pasaulei, kas tic brīnumiem. Pasaule tādus apsmej un viņiem nav viegli. Bet beigās brīnumus sagaida tie, kas nojauc mūrus un nezaudē ticību...
Citāts no bukleta un viens no stāstiem ar Gundaru Āboliņu: "18.gadsmita otrajā pusē Austrumeiropas ebreju vidū radās jauna mācība- hasīdisms, kas radīja apvērsumu visā jūdaisma filozofijā. Hasīdi mācija ēbrejus kalpot Dievam ar mīlestību un prieku, nevis bailēs. Mācīja ebrejus dziedāt un dejot, nevis tikai gavēt un raudāt."
Manuprāt, lielākā reliģiju problēma ir baiļu iedzīšana. Mums visu laiku kaut kur tiek daudzināts, ka esam grēcinieki, nokļūsim ellē, Dievs tevi visu laiku vēro! Šī programma ir izveidota, lai kontrolētu, bet viņa grauj arī labo cilvēku personības. Mēs visu laiku baidāmies, mēs neuzdrošināmies sapņot, jo "es" tiek nolikts otrā plānā un kam Ego tā jau ir mazs, tas tiek iznīcināts pilnībā. Mēs nespējam baudīt dzīvi, bet ja mēs neesam šeit, lai bauītu dzīvi, bet atstrādātu grēkus, un ciešanas ir normāla parādība, tad pēc definīcijas esam ellē un šis koncepts man neliekas atbilstošs. Arī nāve pirms kristietības bija kaut kas parasts un tie bija svētki, ja cilvēks pameta šo pasauli, tagad tas ir baiļu un tabu temats. Neviens par nāvi nerunā. Nāves tēma tiek norakta kaut kur dziļi dziļi un dzīvojam tā it kā dzīvotu mūžīgi un mirstam tā it kā nebūtu dzīvojuši.
Mums tik daudz ir stāstīts kādiem mums jābūt, ka jābūt labiem, jāklausa "Dieva kalps" baznīcā, ka esam aizmirsuši kas mēs patiesībā esam un kāds ir mūsu īstais viedoklis. To pašu dara arī TV, internets un citu masu mēdiji...
Īsfilma par "aklumu".
(saīsinājums Y2K-Year 2000)
There is always something to be scared of...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru