Sound of Silence - Simon & Garfunkel
Dziesmas jēgai noteikti ir dažāda interpretācijas.
Kas mani "paņēma" ir cik grūti tomēr lauzt kaut kādas ierastās normas. Šo bezjēdzīgo klusumu, mīlestības vakuumu. Šī pašu izveidotā sistēma, kas nevienam nepatīk, bet maz kuri ir gatavi kaut ko mainīt, neviens nav gatavs skaļi pateikt ka pietiek. Un tie kas tomēr skaļi runā, vienkārši atsitās klusumā...
Daudzi laikam vēl cer, ka atradīs laimi materiālismā, ka miljoni nesīs laimi un prieku, un cer ka kādu dienu laimēs loterijā...un viss nokārtosies...un pielūdz šo spožo gaismu, kas ar reklāmām un informatīviem līdzekļiem, liek mums dzīties pakaļ realitātē neeksistējošai laimei.
Daudzi negrib mainīties, jo negrib zaudēt. Daudzi negrib riskēt, jo tas prasa drosmi. Un cerība mirst pēdējā, ka varbūt tomēr tam ir jēga...
Manās acīs pamazām viss mainās. Cilvēki tomēr atgriežas pie dabas, atgriežas pie patiesām vērtībām. Lēns, ik pa laikam nogurdinošs process notiek. Pasaule sāk vienoties kopējā dziesmā. Vēl čukstot, bet ar laiku iespējams klusums tiks pārtraukts...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru