Mākoņi

Dzīvot dzīvi viegli kā guļot pļavā un vērojot mākoņus. Mēs zinām ka tos nespējam apstādināt vai notvert, bet spējam tik vērot un piedot tiem formu, kam bieži nav pilnīgi nekāda sakara ar realitāti. Tieši šī spēle arī veido mūsu pasaules formu, jo, iespējams, ar domu spēku radām gan pašas situācijas, gan situāciju definīcijas.
Bet vai mūsu spēle nebeidzas, kad skumstam pēc iepriekšājā mākoņa un pēc tieši tāda paša? Jo lielāka mūsu iztēle un pielaides robeža, jo plašāk spējam vizualizēt formu un ieraudzīt savu mākoni. Spēle bez uzvaras un spēles bez zaudējuma, jo balva mums nepieder. Tik mirklis pateicības. Mirklis prieka un forma atkal izklīst un spēle turpinās.