"Paldies!" nozīmē "Palīdzi, Dievs!"
Un tā dzīvē ir vispareizākā attieksme.
/Agnese Bērziņa, Atziņu kristāli./
Pirmkārt jau nav pareizas vai nepareizas attieksmes...ir tikai attieksme, kas veidojas no zināšanām, pieredzes un emocijām...
Bet par pašu vārdu "Paldies" gan ir diezgan interesanti, jo pats nekad nebiju šo vārdu tādā kontekstā skatījis. Nav svarīgi vai "palīdzi" vai "palīdz", bet svarīgi, ka sakot šo vārdu mēs apzināmies, ka mēs neesam vieni. Ka ir vēl kaut kas ar ko rēķināties, uz ko paļauties. Dievs ir vispārinājums, jo pietiek apzināties, ka ir vēl kādi cilvēki, ka ir daba, ka spējam elpot.
"Paldies" ir arī durvis, kuras atveram. Angliski ir teiciens: "energy flows, where attention goes".
Kā jums liekas sakot "nav par ko" mēs veidojam saikni par izdarītu darbu vai nocērtam to? Arī šeit nav nepareizas attieksmes. Cilvēks mūs svēta ar "lai palīdz Dievs" un mēs atbildam "nevajag" jūtoties pietiekami spēcīgi. Varbūt vienīgi šādi mēs varam pazaudēt šo saikni gan ar cilvēku, kam esam palīdzējuši, gan pašu darbu, ko esam izdarījuši.
Varat papētīt savas sajūtas, kad izdarat kaut ko labu un cilvēki jums pasakās, pateikt "nav par ko", "lūdzu" vai pateikt arī "paldies". Kurā variantā notiek kaut kāda mijiedarbība un siltums un kurā nē.
Lai izdodas un Paldies! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru