piektdiena, 2014. gada 19. decembris

“My brain is only a receiver, in the Universe there is a core from which we obtain knowledge, strength and inspiration. I have not penetrated into the secrets of this core, but I know that it exists.” ― Nikola Tesla

piektdiena, 2014. gada 5. decembris

Cilvēki nav vāji, bet salīdzināšana rada ilūziju par vājumu. Klausīšana savai iekšējai balsij, nevis prātam, rada spēku un drosmi. Ja darām sabiedrībai, tad atgriežamies pie ilūzijas, ka darām citiem milzīgu pakalpojumu. Visu dzīvē mēs darām tikai priekš sevis.  

Ir redzēti teksti par to ka nav iespējams nomirt, ja neesi dzīvojis. Bet kā var dzīvot, ja tu nezini kas tu esi? It kā gribētos apstāties un saprast kas notiek, bet visa šī sistēma neļauj atslābt. Izglītība, darbs, ģimene, mājas, kas skan kā pienākums. Tad vēl atpūties, izbaudi, dari. Visu laiku kustība. Ne mirkļa klusuma. Ne mirkļa šīs "nedzīvošanas". Ne mirkļa skumju un asaru. Ne mirkļa sāpēm. Visam jātiek pāri. Ilgstošas skumjas ir sociāli nepieņemamas. Kāpēc? Tāpēc, ka sabiedrībā ir pieņemts mierināt. Un cik ilgi var mierināt? Vajag būt tikai blakus. Visas atbildes jau ir pašos cilvēkos...
...Un dažreiz atbildes ir meklējamas sāpēs no kurām cenšamies izvairīties...