sapņi, ko piepildīt

"Ko par mani padomās?"
Šis laikam ir visgrūtākais aplis no kura izrauties. Jo, ja mums tas ir svarīgi, tad visticamāk arī par citu rīcību nodomājam pēc kaut kāda sabiedrības standarta.

Tajā pat laikā, lai mēs beigtu analizēt citus, mums ir jāsāk analizēt sevi. Tā godīgi un pa īstam. Katrai mūsu vēlmei ir jācenšas atrast cēlonis. Jāpieņem arī šķietami negatīvie sevis aspekti. Un tos varam pieņemt atzīstot, ka mums ir bijuši kaut kādi apstākļi, kas to ir ietekmējis. Bez jebkādas vaina apziņas vai citu nosodīšanas. Ir bijis, tagad esmu. Un tālāk jāuzdod sev jautājums: "kāds es vēlos būt?"
Jāsaprot, kādi ir mūsu sapņi, kādu pasauli vēlamies redzēt, kadu sevi mēs vēlamies redzēt.

Ja šajā laikā ir kāda īpašība, ko varētu vērtēt visaugstāk, tad tā varētu būt drosme. Drosme pieņemt, redzēt un arī darīt pēc savām sajūtām nevis pēc tā kā vajadzētu būt. Daudzas lietas jau sen vairs nav "kā vajadzētu būt" un to var mainīt tikai ar drosmi.

Drosme arī ir īpašība, ko var trenēt. Tā sākas pamazām. Pie komforta lauka malas. Katru dienu uzdot jautājumu: "kad es pēdējo reizi darīju kaut ko pirmo reizi". Un drosme aug apgūstot un iepazīstot.

Mums visiem ir neskaitāmi sapņi. Lieli un mazi. Un ir pienācis laiks tos pamazām īstenot. Vienu pēc otra...

Prieks un laime (142)

Nekas nav mūžīgs. Tātad nekas nav obligāts...

Viss, ko tu radi, rada tevi.

Jason Silva: Do We Have Free Will?

Prieks un laime (141)

Tuvību rada tikai savstarpēja sapratne. Ja vēlamies tuvību, tad jāsāk izprast sevi.

Beznosacījuma mīlestibas pamatā ir vēlme iepazīt.

Teiciens "kurpnieks bez kurpēm" attiecas arī uz dziedniekiem...
Tas man kādreiz ļoti darbināja prātu - kāpēc paši dziednieki ir ar dažādām problēmām. Laiks pierāda, ka dod citiem ir vieglāk nekā sev...

Mūzika: "Getting Away With It (All Messed Up)"

Oh, we're getting away with it, all messed up

Getting away with it, all messed up

That's the living

Yeah, that's called living...

Tik bieži nesekojam sirdij, jo prāta radītais laiks mūs ierobežo. Brīžiem šķiet, ka tieši laika koncepts ir tas kas cilvēkus dara nelaimīgus. Bieži vēlamies visu ātrāk un īstās lietas uzreiz, nevis vēlamies gūt pieredzi, līdz īstām lietām esam gatavi. Tieši ceļš ir dzīves jēga, bet, dēļ laika trūkuma, neesam gatavi to iet.

Vārdi pārdomām..

Pieļauju, ka visas lietas, kas sarakstā ir virs mums, nav saistītas ar pašām lietām, bet kā tās liek mums justies. Arī, ja otrs cilvēks ir svarīgāks par mums, tad mīlestība beidzas, kad beidzas ilūzija, ka otrs cilvēks mūs mīl vai mīlēs pretī.
Iespējams, viss, kas ir virs mums, ir tikai nosacījuma mīlestība. Jo vienkārši tas mūs kaut kādā veidā ceļ. Ja, sarakstā jeb prioritātēs, mēs esam augstāk, tad mēs esam tie, kas ceļ. Un mēs esam tie, kas var dot.

Dzīve bez ekspektācijām

Dzīvojot ekspektācijās vienmēr gaidīsim rezultātu. Šī rezultātu esamība vai tieši pretēji neesamība veidos kaut kādu emociju vilni, kas ietekmēs turpmāko rīcību.
Dzīvojot uzreiz sajūtās un rīcību balstot tieši uz sajūtām, mēs esam ciešāk saistīti ar savu dvēseli.
Protams, lai balstītu rīcību uz sajūtam, vajag sevi iepazīt. Jo pirms darīt kaut ko destruktīvu, vajag saprast vai neesam sev uzgriezuši muguru un vai mēs neļaujamies kaut kādai sabiedrības uzspiestam dzīves virzienam.
Kopumā škiet, ka lai sabiedrība kļūtu labāka, mums jābeidz domāt par to. Jasāk darīt, kas pašiem patik un jāiet iekšā savās dīvainībās (ja tas ir saskaņā ar mums pašiem). Mūsu harmonija ir tā kas plešās un mijiedarbojas ar sabiedrību ne mūsu ego vēlme izdzīvot.
Ja ir sajūta, ka vajag iestādit koku, tad iestādi un ļaujies stādīšanas priekam. Un augšanu atstāj paša koka ziņā.

Mūzika: Jose Gonzalez - Stay Alive

Brīžiem pietrūkst spēka. Pārāk daudz sapņu un pārāk maz stundu diennaktī...

“If you clean the floor with love, you have done an invisible painting. Live each moment in such delight that it gives you something inner.”

—	Osho (via liamtinker)

katram savi sapņi...

“To love is to recognize yourself in another.”

—	Eckhart Tolle

Ir cilvēki, kurus mīlam vairāk, cilvēki, kurus mazāk.
Jo vairāk iepazīstam sevi, jo vairāk iemīlam pasauli, jo visur spējam atpazīt sevi.

Vēro...

Laika uztvere

Ja pieņemam, ka laiks ir kā enerģijas zupa, kur viss maisās, tad cerēt dabūt algu rīt par darbu, ko izdarīju šodien nav jēgas, jo pirmkārt alga arī ir enerģijas forma, kas spēj atnākt arī citā formā, ne tikai materiālā. Kaut vai kā pieredze, kas uz pasaules ir lielākā dāvana.
Neviena darbība nav bezjēdzīga, jo viss ko darām, tiek iemests šajā zupā un kā "garšos" zupa, būs atkarīgs kāds enerģijas vairāk dominēs.

Mums nav jābūt tādiem, kādi bijām pirms piecām minūtēm...

Mums ir tiesības ar jaunu domu mainīt viedokli. Ar jaunu pieredzi, mainīt domu.
Mums ir tiesības smieties, ja pirms minūtes esam raudājuši. Būt stipriem, ja pirms minūtes esam baidījušies.

Mums ir tiesības mainīties...

Teorētiski šis kamoliņš ir nebeidzams...
Diemžēl, ik pa laikam, šī kamoliņa diedziņu mēs pārraujam paši sabīstoties. Brīdī, kad sajūtamies mazi vai kad gaidām, kad vilks pateiks paldies. Vai brīdī, kad sildām citus, lai kāds cits būtu mums blakus.
Teorētiski, ja cilvēki sajustos pašpietiekami, lieli un sevis mīloši, šīs diedziņš nekad nepārtrūktu...

Neviens mūs nepadarīs lielus...tas ir mūsu pašu darbs.

"Owning our story" jau ir sevis mīlēšanas pazīme un drosme vienmēr ir mīlestības turpinājums. Tāpēc jau tā sevis iemīlēšana un pieņemšana ir tik būtiska, jo ar to sākas process, kad ņemam savu dzīvi savās rokās. Bieži vien esam gatavi uz visu cilvēkiem, kurus mīlam, bet reti, kad priekš sevis, atstājot sevi gaidīšanas režīmā, ka vēlāk, ne tagad un ko tad es. Pasaulei nevajag cilvēkus, kas seko ārējiem impulsiem, jo ir izveidojušies pārāk daudz kontroles mehānismu. Pasaulei vajag cilvēkus, kas ieklausās savās sirdīs un seko tām. Prāts ir dators, kas analizē inormāciju, kas tam ir pieejama, diemžēl, impulsi, kas nāk no mēdijiem un kapitālisma propogandas, prātam liek pieņemt it kā loģiskus secinājumus, ka mums ir jābaidās un ka sistēma mūs pasargās. Neviens nav pasargāts. Tajā pat laikā neaicinu cīnīties pret sistēmu, bet paralēli ieklausīties sevī un veidot savu stāstu.  

Pieņemt sevī visas puses un saprast, ka puses veidojas tikai no tā, ka gribam sevi dalīt. Līdzsvars veidojas tikai ieklausoties visās domās un visās sajūtās un pievēršot vienādu uzmanību kā savam priekam, tā savām skumjām. Tikai tad var sākt notikt pārmaiņas. Dzirdot savas vēlmes un pieņemot lēmumu, ko darīt tālāk. Ignorējot, tāpat kā strauts, ja to nelaiž tālāk, tas veido peļķi, kas vēlāk pārtop par ezeru, līdz beidzot tas pārņem visu. 

Prieks un laime (140)

“exists no miracle mightier than this: to feel.” ― e.e. cummings

“Getting no message is also a message.”

—	stuff that took me a while to understand #1

Vai nav tā, ka aizliedzot bērniem spēlēties un cenšoties tos sargāt vai sargāt materiālās lietas, ko viņi varētu sabojāt, mēs atņemam ziņkāri, entuziasmu un dzīves enerģiju pētīt un mācīties, kas tālāk var izpausties kā vienkārša apātija pret dzīvi?
Droši vien tajā pat laikā jāmāca arī atbildība par rīcību. Par vienkāršu cēloņu un seku sakarībām.
...Ik pa laikam sastopams kāds no dzīves noguris cilvēks, kam kaut ko darīt ārpus rāmjiem liekas nepieņemami...
Nehigiēniska vide ir tikpat bīstama cik sterila...

Mūzika: NEIL YOUNG - OLD MAN

Viss ģeniālais ir vienkāršībā. Arī dzīvē jāizbauda ikdienišķās lietas, lai ikdienišķā dzīve kļūtu skaista.

Virzība uz laimi bez laimes pašā pamatā ir lidināšanās mākoņos. Pat noķerot savus sapņus, nespēsim tos noturēt, ja nestāvēsim uz zemes. 

Prieks un laime (141)

Drosme

Vēl nākošais līmenis būtu izprast, pieņemt un dzīvot harmonijā nevis pakļaut :)
Pagaidām izskatās ka ielūkoties dvēselē ir viens no grūtākajiem cilvēces uzdevumiem.

Tikai pieredze mūs pavada visu mūžu. Pārējās lietas ir laicīgas. Jebkuras jaunas zināšanas un pieredze padara mūs spēcīgākus un padara mūsu pasauli plašāku. Beigās nozīme ir nevis cik vērtīga ir mūsu dzīve, bet cik plaša.

Cilvēks kā vērtība

Katram cilvēkam ir unikāls skatījums uz dzīvi. Savas unikālas domas un iztēle. Vairāk pieņemt, vairāk uzklausīt.