Vārdi pārdomām..

Pieļauju, ka visas lietas, kas sarakstā ir virs mums, nav saistītas ar pašām lietām, bet kā tās liek mums justies. Arī, ja otrs cilvēks ir svarīgāks par mums, tad mīlestība beidzas, kad beidzas ilūzija, ka otrs cilvēks mūs mīl vai mīlēs pretī.
Iespējams, viss, kas ir virs mums, ir tikai nosacījuma mīlestība. Jo vienkārši tas mūs kaut kādā veidā ceļ. Ja, sarakstā jeb prioritātēs, mēs esam augstāk, tad mēs esam tie, kas ceļ. Un mēs esam tie, kas var dot.

Dzīve bez ekspektācijām

Dzīvojot ekspektācijās vienmēr gaidīsim rezultātu. Šī rezultātu esamība vai tieši pretēji neesamība veidos kaut kādu emociju vilni, kas ietekmēs turpmāko rīcību.
Dzīvojot uzreiz sajūtās un rīcību balstot tieši uz sajūtām, mēs esam ciešāk saistīti ar savu dvēseli.
Protams, lai balstītu rīcību uz sajūtam, vajag sevi iepazīt. Jo pirms darīt kaut ko destruktīvu, vajag saprast vai neesam sev uzgriezuši muguru un vai mēs neļaujamies kaut kādai sabiedrības uzspiestam dzīves virzienam.
Kopumā škiet, ka lai sabiedrība kļūtu labāka, mums jābeidz domāt par to. Jasāk darīt, kas pašiem patik un jāiet iekšā savās dīvainībās (ja tas ir saskaņā ar mums pašiem). Mūsu harmonija ir tā kas plešās un mijiedarbojas ar sabiedrību ne mūsu ego vēlme izdzīvot.
Ja ir sajūta, ka vajag iestādit koku, tad iestādi un ļaujies stādīšanas priekam. Un augšanu atstāj paša koka ziņā.

Mūzika: Jose Gonzalez - Stay Alive

Brīžiem pietrūkst spēka. Pārāk daudz sapņu un pārāk maz stundu diennaktī...