pirmdiena, 2013. gada 30. septembris

Prieks un laime (91)


Izdzīvo, kas pielāgojas


Dienas citāts


piektdiena, 2013. gada 27. septembris

Runā ar sevi

Cilvēkus, ko mīlam mēs uzklausām. Cilvēkus, ko mīlam, mēs cenšamies izprast. Mēs esam gatavi uz visu, priekš cilvēkiem, ko mīlam. Runā ar sevi kā ar mīļoto, uzklausi sevi, sniedz atbalstu un palīdzību sev. Ja tā šķiet patmīlība, tad patiesība ir gluži pretēja, jo mīlot sevi, mēs spēsim patiesi iemīlēt pārējos. Nav runa par rozā briļļu posmu, ir runa par mīlestību, kad pieņem ar visiem plusiņiem un pārējām īpašībām. Ir runa par pilnīgu pieņemšanu. Drīkst ar sevi runāt. Drīkst sev jautāt kāpēc, drīkst sevi samīļot un palutināt, ja esam to pelnījuši. Drīkst sev pasūdzēties un sevi uzklausīt. Apbrīnojami cik daudz mēs patiesībā zinām, ja no sirds sev jautājam. Mīli sevi un klausi sevi. Tas ir pirmais solis laimei.

Sēžu kā māku. A ko?

Galvenais lai pašam ērti...

Pietiek čīkstēt :D


ceturtdiena, 2013. gada 26. septembris

Prieks un laime (90)


Ja ej, tad ar atvērtām acīm. Ja dari, tad ar visu sirdi

Kusties, redzi, jūti
Vēlies, mācies, dari

Komforta zona visu laiku ir jāpaplašina atrodoties tuvu tās malai, lai mēs spētu brīvāk elpot, brīvāk kustēties un vieglāk pieņemt lēmumus.
Ja jums liekas, ka kaut ko nespējat, iespējams jūsu komforta zona ir par šauru. Tas attiecas gan uz nespēju mainīt darbu, draugus, apstākļus, mūžīga naudas trūkuma sajūta utt. Paplašinot komforta zonu visu mainīt ir vieglāk, jo ir lielākas izvēles iespējas.
Izaicini komfortu un pastiep to telpu plašāku brīvākai dzīvei...

Monētas otra puse


Amerikāņu filmu kritiķa citāts


otrdiena, 2013. gada 24. septembris

Kā tu paplašini savas dzīves robežas?


Mūsu laiku varonis


Neturi sevi badā

Tieši dēļ bada mēs spējam vērsties pret citiem un uzbrukt...
Pašrealizēšanās, harmonijas, mīlestības badā mēs esam vieni un par sevi. Mēs pret pasauli.

Ja rūpējamies par sevi un savām vēlmēm, ja rīkojamies saskaņā ar savu sirdi, ja domas un darbi ir saskaņā, mēs nespējam uzbrukt citiem, jo vienkārši nav tādas vajadzības. Iegūstot vienotību ar sevi, mēs gūstam vienotību ar pasauli. Mīlot sevi, savu ķermeni mēs spējam iemīlēt pasauli.
Neturi sevi badā...pabaro pats sevi ar savu mīlestību un dod citiem labākai pasaulei.

smaidiņš :D


Novēlējums


Bailes. UZMANĪBU! video un raksts tikai tiem, kas strādā ar sevi

Kāpēc tikai tiem, kas strādā ar sevi? Jo paplašinoties apziņai, jāpaplašina arī savs lielums, lai nejūtamies mazi un neaizsargāti. Mums pašiem ir jāaug līdz un tas prasa darbu. Apzinoties laiku, vispirms var likties, ka tas skrien prom. Apzinoties mīlestību, var likties, ka to var zaudēt...

Neale Donald Walsch Discusses The Emotion Of Fear


"Bailes- doma, ka nespēsim dabūt to, ko liekas mums vajag."
"Ja nav bailes nomirt, nav bailes arī dzīvot."

Ja tā paskatās, tad cilvēks dzīvo vienās bailēs, jo katram ir kaut kas ko zaudēt, tradicionālā skatījumā. Vienīgais veids, kā tikt tikt galā ar bailēm, manā skatījumā, vispirms jādefinē dzīve. Vai mēs varam kaut ko zaudēt. Vai esam mirstīgi vai tomēr esam dvēseles, kas dzīvo mūžīgi. Vai varbūt esam dievs un kā dieva daļiņa, kas spēj radīt un baudīt, iemiesojamies, lai gūtu neatkārtojamu pieredzi, lai dievs varētu attīstīties un izplesties. Tas noteikti ir jādefinē katram pašam. Pēc iekšējās pārliecības.

Ja negribat pievienoties nevienai pārliecībai, tad visticamāk būs vēlme grābt, skriet, skaldīt un valdīt, jo laika nav un visu var zaudēt. Gan cilvēkus, gan mantu, gan komfortu, laimi, prieku un pašu dzīvi.

Viss, ko gribu pateikt ir:
Tikai apzinoties nāvi, mēs varam apzināties dzīvi.
(otrs veids ir apzināties mirkli. Tas ir filozofisks skatījums, jo arī mirklis sākas un beidzas tāpat kā dzīve. Apzināties mirkli būtu daudz labāk, jo tad spētu izbaudīt katru dzīves soli.)

Kam ir pārliecība par dvēseles nemirstību, ir labas grāmatas: Edgars Keisijs: ReinkarnācijaMaikls Ņūtons: Dvēseļu ceļojums un noteikti daudzas citas.

Pats neesmu no reliģiskās puses, tāpēc grūti kaut ko ieteikt. Bībeli un svētos rakstus, protams. Vienīgi, lūdzu klausieties vai viss saskan ar jūsu sirdi. Jebkura informācija, kas nāk no malas ir jālaiž caur saviem filtriem un ir grūti, ja kāds saka, ka zin patiesību, jo neviens to nevar zināt. Visu informāciju mēs interpretējam caur savu pieredzi. Arī mācītāji. Līdz ar to tā ir patiesības interpretācija.

Arī ateistiem ir spēcīgi argumenti. Bija viens labs video, kuru pašlaik nespēju atrast. Ateists stāstīja kā viņš redz pasauli un man likās diezgan forši. Mīli, baudi un priecājies kamēr vari. Bez stresa.

Lai kāds būtu jūsu skatījums, galvenais, lai jūs jūtaties droši un spējat baudīt dzīvi. Vai, ja jums liekas, ka kaut kas jāatstrādā, tad strādājiet ar smaidu. Ja jums liekas, ka smaidīt nedrīkst, tad vismaz ar apziņu, ka darāt kaut ko lietderīgu :D
Lai visiem izdodas!

P.S. Vēl gribējās dalīties ar Agneses Bērziņas citātu, ka mums ir jāmācās tikai tik daudz, lai no dzīves spētu noķert kaifu (ar mācīšanos nav domāta klasiskā izglītības sistēma).




pirmdiena, 2013. gada 23. septembris

Patiesais prieks un laime (89)


Mazie dzīves prieciņi


Zvaigžņu skaņas

Ar atvērtu sirdi, pat zvaigznes dzied...

Pasaule - vieta, kur mīt dvēseles...


Mūzika: The Winston Giles Orchestra

Nedaudz mūzikas emocionālam ceļojumam. Baudiet nesteidzoties...

The Winston Giles Orchestra - We Wait For Sunrise


The Winston Giles Orchestra - All for You



Iesprūdis

Svarīgi tomēr darboties apstākļos kursos mēs esam. Bieži ir tā ka tik ļoti domās esam citur apstākļos, kas mūs neiepriecina, ka nespējam no tiem gūt labumu. Arī Ekharts saka, ka jādarbojas it kā būtu šādus apstākļus izvēlējušies. Ja mēs esam iesprūduši vienās situācijās atkal un atkal, tad neesam vēl īsti kaut ko izmainījuši savā domāšanā. Ar kaut kādām domām mēs tādus apstākļus piesaistām. Vai nu mums jāizmaina domāšana vai jāsaņem drosme izmanīt apstākļus, bet nekādā gadījumā nevajag aizvērt acis.

Rudens


piektdiena, 2013. gada 20. septembris

Prieks un laime (88)


Pozitīvismam


Pieredze

Gribot paglābt draugus, radus, bērnus no nepatīkamas pieredzes, brīžiem mēs atņemam svarīgāko, kas uz zemes ir iespējams - pieredze.
Ir jau leģendāra filma, ko rāda ap Ziemassvētkiem - "Viens pats mājās", kur Kevins teica fantastisku citātu, ka viņam reiz uzdāvināja skrituļslidas, bet viņš tik ļoti baidījās tās saskrāpēt, ka ne vienu reizi nebija uzvilcis, līdz vienā dienā tās bija kļuvušas par mazu. Ego vēlme saglabāt, atņem dvēseles prieku piedzīvot.
Cilvēks nesaprot ar vārdiem, cilvēks saprot ar pieredzi. Citādāk jau mums nevajadzētu ceļot, jo pilns internets ar bildēm. Nevajadzētu mīlēt, jo n-tās grāmatas ir par mīlestību (gandrīz visas).
Runa vienmēr ir par vidusceļu. Nevar atļaut visu vai aizliegt visu. Ir svarīgi izglītot un pārējais ir cilvēka paša ziņā vai viņam pietiek ar skaidrojumu vai vajag pieredzi uz ādas.

P.S. Bilde ir pārspīlējums, neļaujiet bērnam to darīt. Kādam taču jāpietur trepes, citādi atsperoties tās izslīdēs... :D

Neaizmirsti baudīt

Dzīvē nekas nav obligāts, ja esam saskaņā ar sevi, tad mēs jau visu zinām - kādas sekas ir visām mūsu rīcībām vai tieši pretēji- bezdarbībai. Ja esam saskaņā ar sevi, tad mums nav problēmu - tikai situācijas.



Pasaules radīšana

Mēs neesam koki, mēs spējam pārvietoties, mēs spējam mainīt attieksmi, mēs spējam rīkoties un ietekmēt situāciju. Mēs varam radīt pasauli, kurā gribam dzīvot. Tas ir darbs - ar sevi, domām, apkārtni. Pārmaiņas nav vieglas un ātras, bet ir pūliņu vērtas. Katru reizi, kad kaut kas kaitina, jāstrādā ar sevi, jo tādējādi mēs attīstamies, ceļam savu empātiju un mīlestības līmeni. Nav obligāti, jāuzturas tādu cilvēku klātbūtnē, bet jācenšas izprast. Tādā veidā satiekot līdzīgu nākamo cilvēku vai situāciju, tas mūs jau kaitinās mazāk. Līdz vienā brīdī pamostoties, spēsim paraudzīties uz pasauli gaišām un mīlestības pilnām acīm un apgalvot, ka esam priecīgi būt šeit un tagad.

trešdiena, 2013. gada 18. septembris

Lietum nevajag tulkojumu

Ja vēlamies saprast šo pasauli un sevi, nav nepieciešamas gudras un sarežģītas grāmatas vai augtas un prestižas izglītības iestādes. Mums nav jābrauc uz Tibetu vai Indiju. Vienkārši jātur ausis un acis vaļā un jābūt atvērtiem pret visu informāciju bez prāta klasificēšanas un smalkas analīzes informāciju uzņemot. Ticu, ka informācija ir jāsajūt nevis jāizprot. Tāpat kā saule, lietus, daba un cilvēki ir jājūt nevis jāizskaidro.

Vismaz uz to es gribu tiekties...sajust

Dzīvības cena un palīdzīgās rokas...

Heart surgeon after 23-hour (successful) long heart transplantation. His assistant is sleeping in the corner.


Viens no mazajiem prieka brīžiem sajust vēju...


vai pakrist ir slikti?

Cik dīvaini ka sēdēt lietū un sūdzēties par laika apstākļiem ir vieglāk nekā aiziet pēc mēteļa...Vai visums ir noskaņots pret mani? Drīzāk esmu noskaņots pret visumu un gribu būt ierauts sevī.
Pasaule var piedāvāt kaut ko jaunu, ja esam atvērti pret kaut ko jaunu.

Citāts no Sporta avīzes:
"Mēs visu laiku gribam, lai kaut kas notiktu,
bet baidāmies, ka tik kaut kas nenotiek."

Grūtsirdība un vientulības sajūta veidojas brīdī, kad uzgriežam muguru...vientulība, prieka trūkums, vēlme samirkt lietū. Būt bēdīgam nozīmē būt atrautam no pasaules. Visums ir spogulis. Pakausis mums neuzsmaidīs...
Prinči baltos zirgos jāj pa ielām, bet reti kuram ir drosme tiem padot roku...reti, kurš paceļ acis un tos ierauga, jo skatāmies zem kājām, lai nepakristu. Skatāmies sevī, pētām kā mums nav, žēlojam sevi, ka mums nav, ka neredzam, ka tas tepat ārā jau ir.
Ja smaidam spogulim, spogulis smaida pretī...ja gaidām, tas arī gaida...



Humoram :D


pirmdiena, 2013. gada 16. septembris

Dienas citāts (3)


The only life worth living is the adventurous life. Of such a life the dominant characteristic is that it is unafraid. If is unafraid of what other people think . . . It does not adapt either its pace or its objectives to the pace and objectives of its neighbors. It thinks its own thoughts, it reads its own books, it developed its own hobbies, and it is governed by its own conscience. The herd may graze where it pleases or stampede where it pleases, but he who lives the adventurous life will remain unafraid when he finds himself alone.

~ Raymond B. Fosdick

Prieks un laime (87)


Pa smuko


Pārbaudi vai tu strādā sev!

Kāpēc es to daru un ko es no tā iegūšu...
ne vienmēr garās darba stundas mums ir izdevīgas ilgtermiņā. Ja raujam garas stundas, lai dabūtu paaugstinājumu, tad rausim garas stundas arī pēc paagustinājuma vai mainot darbu vai turpat sēžot...vienalga, jo nekas tā īsti nebeidzas, nekas īsti nepasaka "finišs". Kāds mums ir šis mirklis, tāds visticamāk būs arī nākamais. Neviens mums neuzsit pa plecu kā vienīgi mēs paši. Un kāpēc to nedarīt biežāk?

P.S. Mans subjektīvais viedoklis, ka vienīgi mēs paši spējam sevi novērtēt un reti kurš cits to izdarīs. Labāk paļauties uz sevi, nekā gaidīt citu uzslavas vai novērtējumu, jo tādā veidā mēs varam vai nu vilties vai pārdegt cenšoties sevi pierādīt.


svētdiena, 2013. gada 15. septembris

Dienas citāts un neliels mērķītis

We have so much to celebrate!! There is a permanent party rocking the Universe! We are all standing on one giant revolving dance floor- get out there and do your thing and do it well! Dance the dance of life, and let your own unique and beautiful rhythm flow. Hey, reckon you can't dance? Did you know that six trillion actions occur in the human body every second, every single one of which is working in correlation with all the others! This infinite organizing power is working for you at any given second, how is that for coordination! All you need is in you. You are already dancing inside now you just let it show!

~ Katharine Dever

Gada mērķis laikam tomēr būtu sākt dejot. Tas nebūs vienkārši, jo ir kaut kāda nenormāli spēcīga psiholoģiskā barjera, kas vienkārši paralizē ķermeni. Fobija, kaut kāda zemapziņas trauma. Bet tā apziņa, ka nekas slikts nevar notikt jau ir. Vajag tikai ķermeni pieradināt. Lai man izdodas!
Atceroties, ka es nebiju (vēl arī neesmu) pārdevēja cilvēks, bet iepriekšējā darbā vajadzēja zvanīties un uzbāzties, šo diskomfortu es pārvarēju gada laikā, kaut arī katru nedēļu nācās uzbāzties. Fobijas nav viegli pārvarēt, bet to noteikti var izdarīt, ja ir tāds mērķis. Ceru, ka mans nekur nepazudīs un neieslīgšu savu fobiju ēnas komfortā, bet būšu pietiekoši drosmīgs stāties tai pretī. 

ceturtdiena, 2013. gada 12. septembris

Atrodi vienmēr īsto cēloni bailēm...


Prieks un laime (86)


vienotība ar pasauli


Dzimšanas dienas un dāvanas

Dzimšanas diena ir kā neliels atgādinājums, ka laiks rit pēc pasaulīgajiem standartiem. Vai dāvanas ir tas ko vēlēties? Vai dāvanu vērtība nosaka draudzības lielumu un mūsu vērtību? 
Brīžiem, dzimšanas diena ir arī atgādinājums, ka mēs esam šeit, lai censtos noķert kādus prieka mirkļus. Ka rīt viss var mainīties. Ja man jāizvēlas starp dāvanām vai iespēju baudīt brīžiem piesmakušo gaisu, strādāt apnicīgo darbu, tad viennozīmīgi esmu priecīgs, ka mana sirds vēl pukst un spēju smaidīt un varbūt pat kaut ko dot apkārtējiem. Paldies visiem! 

Prieks un laime (85)


Citāti: Lenons



Dienas citāts (2)

Tu gaidīji veselu mūžu, lai satiktu kādu, kurš tevi pieņem tādu, kāds esi. Un beigās saprati, ka šis "kāds" visu laiku esi bijis tu pats. 
/R.Bahs/

pirmdiena, 2013. gada 9. septembris


Īsfilma: WHEN THE WORLD IS DONE WITH YOU

Pasauli pasūtīt ir viegli, bet vienalga esam daļa no tās. Visiem ir savas problēmas, visi meklē savu laimi. Tik cītīgi meklē, ka aizmirst smaidīt. Tik cītīgi, ka aizmirst sveicināties...ka aizmirst sevi. Mūsu burkšķēšana neko nepalīdz. Mūsu čīkstēšana, ka pārdevējam ir jāpalīdz, ka draugam ir jāuzklausa, veido nebeidzamo spirāli, kas ved uz tumsonību. Sveicināšanās sākas ar mums. Smaids sākas ar vēlmi atrast lietas par kurām smaidīt. Laime sākas ar vēlmi atrast lietas par kurām esam pateicīgi. Es nevaru garantēt, ka smaidīšana un priecāšanās atvedīs jums cilvēkus, kas liks jums justies labi, bet varu garantēt, ka buršķēšana un sevis žēlošana to noteikti neizdarīs...

Dienas citāts

“Why struggle to open a door between us when the whole wall is an illusion?”
— Rumi

sestdiena, 2013. gada 7. septembris

ceturtdiena, 2013. gada 5. septembris

Give peace a chance


Komikss:



Visiem trūkst uzmanības. Visi grib būt mīlēti. Visi grib piederēt. Laikā, kad galvenais ir konkurence skolā, darbā, sportā mēs griežam muguras viens otram. Laikā, kad svarīgi ir kopējs mērķis, mēs viens otram palīdzam un atbalstam. Citi ir daļa no mums un palīdzot citiem mēs veidojam savu realitāti, kur mīlestība ir pamatā. Labākais dzīve ir tas, ka mēs neesam gluži piesieti pie viena koka (ja vien paši to neesam izdarījuši) un varam mainīt savu vidi līdz atrodam vai izveidojam tādu, kur atbalsts ir ikdienas norma nevis Ziemassvētku brīnums. Pieredze rāda, ka viss tomēr sākas no mums pašiem un pāris gados ir iespējams mainīt visu.