vai pakrist ir slikti?

Cik dīvaini ka sēdēt lietū un sūdzēties par laika apstākļiem ir vieglāk nekā aiziet pēc mēteļa...Vai visums ir noskaņots pret mani? Drīzāk esmu noskaņots pret visumu un gribu būt ierauts sevī.
Pasaule var piedāvāt kaut ko jaunu, ja esam atvērti pret kaut ko jaunu.

Citāts no Sporta avīzes:
"Mēs visu laiku gribam, lai kaut kas notiktu,
bet baidāmies, ka tik kaut kas nenotiek."

Grūtsirdība un vientulības sajūta veidojas brīdī, kad uzgriežam muguru...vientulība, prieka trūkums, vēlme samirkt lietū. Būt bēdīgam nozīmē būt atrautam no pasaules. Visums ir spogulis. Pakausis mums neuzsmaidīs...
Prinči baltos zirgos jāj pa ielām, bet reti kuram ir drosme tiem padot roku...reti, kurš paceļ acis un tos ierauga, jo skatāmies zem kājām, lai nepakristu. Skatāmies sevī, pētām kā mums nav, žēlojam sevi, ka mums nav, ka neredzam, ka tas tepat ārā jau ir.
Ja smaidam spogulim, spogulis smaida pretī...ja gaidām, tas arī gaida...