Kā strādājam, tā atpūšamies

Ja gribam vairāk uzticēties dzīvei un vairāk no tās saņemt, mums vienkārši jāmācās vairāk atslābināties un baudīt, ko tā sniedz. Ļauties plūsmai. Tieši tāpat kā guļot uz masāžas galda. Jo vairāk atslābināsimies, jo lielāku labumu un baudu gūsim. Tieši tie, kas spēj brīvi atpūsties, spēj arī brīvi dzīvot, jo viss galu galā ir saistīts. Kā strādājam tā atpūšamies un otrādi. Un, ja gribam mainīt savu attieksmi pret darbu, varbūt jāsāk mainīt attieksmi pret atpūtu.

Ir svarīgi arī censties atslābināties situācijās, kas mums nav pārāk patīkamas. Piemēram stāvot rindā, tusiņā ar cilvēkiem, kas mums ne visai iet pie sirds vai darot nepatīkamus darbus. Atslābinoties šādās situācijās varam saņemt daudz jaunas informācijas, atrisināt pasaules problēmas vai arī tuvāk iepazīt nepatīkamos cilvēkus un varbūt pat uzsākt ar tiem draudzību. Viss ir vienkārši, jo atslābinātā stāvoklī mēs vieglāk uzņemam informāciju. Jaunu pietam. Izrādot stresu, mēs aizveramies, dzīvojam citā mirklī un cilājam vecu informāciju, ka te mums nepatīk un viss. Mēs neko nespējam iegūt, jo mēs tur neesam. Mirklis ir miris.

Tieši vēlme kontrolēt mirkļus rada nemieru. Kā piektdien teicu draugam par gaidāmo sestdienas pasēdēšanu - gatavojamies uz sliktāko, ceram uz labāko, baudīsim mirkli un skatīsimies, kur tas mūs aizvedīs. Un tad es saslimu...un tusiņš nenotika :D Gadās arī tā. Nav ekspektāciju, nav vilšanās. Es vairs nejaušībām neticu, tātad nebija lemts.