Laime ir kā savvaļas dzīvnieks

Visi (daudzi) tiecas uz komforta zonu gan attiecībās, gan materiālajā nodrošinājumā, it kā tas spētu garantēt kaut kādu laimi. Visa dzīve ir ceļš un, ja mēs ceļu neuztveram kā daļu no savas dzīves, tad laime ir tikai rītdienā vai mazajās pauzītes, kad apstājamies, lai ievilktu elpu. Dzīve neļauj nevienam stāvēt, jo būt dzīvam, nozīmē kustēties. Laime ir kustēties, meklēt un kļūdīties. Laime ir nepieradināms dzīvnieks, ko nevar ieslodzīt mājās. Laime ir savvaļas dzīvnieks, kas mīl brīvību. Tam vajag elpot. Mēs varam to glaudīt, mīļot un kopā ar to priecāties, bet nekad to nevaram iegūt savā īpašumā.

Īsfilma: AWAKENING - Tropfest Finalist (TSI: "Dice")

Šis robotiņš man asociējās ar cilvēku, kas izaudzināts sistēmā, kur, pēc sajūtām, viņš ir iegrožots. Līdzšinējā visa izglītības sistēma, kapitālisms ar mēdijiem, rada daudzus patērētājus. Un tos, kuri spēj radīt kaut ko skaistu, tiek pakļauti patērējamo produktu ražošanai masveidā, kur dvēselei ir sekundāra vērtība. Viss tiek biedēts ar šo bateriju. Visi baidās no šīs baterijas izlādēšanās, ka aizmirst vispār savu nozīmi. Dvēsele iekšā kliedz pēc brīvības, skaistuma, mīlestības, bet prāts ņem virsroku un kā mašīna seko baiļu komandētām pavēlēm. Nepietiek vairs ar vienu rozeti, kur uzlādēties. Vajag labāku, lielāku un ar rezervi. Bet dvēselei nevajag ne māju, ne mašīnu, ne šiku lietu. To visu vajag ķermenim un prātam - robotiņam, kas sūta patīkamus signālus iesēžoties šikā mersedesā vai ieejot SPA, bet reti divreiz no vienas lietas, jo tas jau ir bijis. Dvēselei var iedot vienu smilšu graudu un tā par to var priecāties katru reizi. Protams vajadzīgs ir līdzsvars starp ķermeni un dvēseli, lai novērtētu, kas mums ir un lai notiktu kaut kāda attīstība.

Man asociējās kā šis robotiņš būvē šo otru ar to kā mēs būvējam sevi. No jauna jāmeklē pazudušās detaļas, jālabo visas fobijas. Jāatrod atkal sava seja, lai atkal atrastu savu skaistumu un pirms baterijas lampiņa nodziest, spētu ar mīlestības pilnu pārliecību apgalvot, ka esam nodzīvojuši dzīvi sev un radījuši pasaulē kaut ko skaistu...

...

Labs reklāmas rullītis :D

Nekas nav neiespējams. Uzticies sev!

Kāpēc lasīt?

Prieks un laime (121)

Brīdis, kad aizsitas elpa :D

sajūtas

Tieši sajūtas mūs vada. Sajūtas nemēdz kļūdīties pat ja šķietami neko neatrodam. Paļaujoties savām sajūtām mēs sākam sev uzticēties.

Zināšanas un pieredze

Tāpēc ir svarīgi gūt dažādu veidu pieredzi, jo tas savelk arvien lielāku tīklu. Tas paver milzīgu potenciālu un izpratni par lietām.
Pats esmu pārliecināts, ka var mācīties caur pieredzi, kas ir nedaudz sāpīgāka, bet mēs tāpat nespēsim izvairīties no sāpēm, jo nekad nespēsim iegūt zināšanas par visām dzīves situācijām. Diskomforts ir tas, kas liek mums domāt.

Prieks un laime (120)

Tukšums nav mūžīgs

Anita Krizzan

Aizvainojumi mēdz būt dažādi

Vai aizvainojumiem ir kāds sakars ar veselo saprātu? Vispār dzīvē? Vai tie ir tikai ego uzmestās lūpas, tiecoties pēc kādas atzinības. Ja mēs zinām, kas mēs esam, tad mūs neviens nevar aizvainot. Ja sevi meklējam, tad katrs pārmetums var izsist no līdzsvara. Sevi var atrast sevi pieņemot. Arī ar visiem miljardiem dolāru. Vai arī ar citiem kompleksiem :D
ļoti daudziem nauda nav kā ieguvums, bet drīzāk mazvērtības kompleksa redzamā daļa. Jo tik daudz naudas vairs nekalpo tev un taviem mērķiem, bet ir tikai fasēde, ko parādīt sabiedrībai par to, ka esmu veiksmīgs. Katram, protams, ir sava veiksmīgas dzīves definīcija...

Kā cīnīties ar uguni...

Tieši tāpat kā ne visas durvis ir jāver vaļā. Nevajag salaist pilnu māju viesu, ja gribam pabūt vienatnē. Drīkst pateikt "nē".

Cilvēku jācenšas sajust nevis sadzirdēt. Vārdi ir tikai maska.

Could have been a love story.

Ir kur tiekties. Spēt ieraudzīt cilvēku aiz vārdiem...

Vienmēr esi pieklājīgs!

Hey, Ron. Hey, Billy.

Prieks un laime (119)

ar domām mēs radām savu pasauli...

Smukas bildes un laba motivācija: Stay Strong & Live With Passion

...

Spēcīga bilde

Brīžiem piemirstam paskatīties uz sevi. Mūsu darbības kļūst tik automātiskas, ka aizmirstam vispār kāpēc kaut ko daram un ar kādu mērķi dzīvojam. Novēlu sev un visiem nepazaudēt sevi un rīkoties pēc savas brīvas gribas nevis tāpēc, ka tāds darbs, tādi vecāki, draugi vai tāda sabiedrība. Uzskatu, ka dvēsele ir nemirstīga un mēs vienmēr izdzīvosim, ja rīkosimies saskaņā ar sevi.

Vai lēmumi mēdz būt slikti?

Ar laiku mēs saprotam, ka visi lēmumi kaut kādā veidā mums palīdz gūt pieredzi. Ja mēs vēlamies gozēties komforta zonā, tad daži lēmumi var šķist "nepareizi", bet ilgtermiņā raugoties tādu lēmumu nav. Vienīgi, ko cilvēki var nožēlot raugoties atpakaļ ir, ka varēja būt drosmīgāki, gudrāki utt., bet mēs ikdienā darbojamies ar instrumentiem, kas mums ir. Var jau pārdzīvot "kāpēc man nav sarkans mersedes", bet tam nav nekāda sakara ar realitāti. Neviens nav tiesīgs, mūs pašus ieskaitot, pārmest, ka mēs esam, kas esam. Mums ir tik daudz drosmes cik ir utt. Ja mēs darām no tīras sirdsapziņas, tad mēs darām labāko, ko mēs varam. Tāpēc visticamāk arī neviens nenāks no nākotnes un neapstādinās mūs, jo visi ceļi ved uz mūsu attīstību.

P.S. Paša personīgais subjektīvais uzskats: ar cilvēku un cilvēci notiek tas, ko viņi paši pieļauj. Ja mēs negribētu, tad tas nenotiktu.
Cilvēki grib sarkanu mersedesu, bet kad dzīve liek tiem strādāt, tad liekas, ka negribam. Cilvēki grib līdzjūtību, bet kad salauž kāju, tad pārspīlētā uzmanība ir apgrūtinoša. Cilvēki grib brīvību, bet kad atlaiž no darba, tad grib atpakaļ verdzībā. Grib atpūsties, bet kad pazūd elektrība, tad atkal grib darboties. Piemēram par darbu. Liekas, ka mēs negribam strādāt visu dienu, bet zemapziņā mums ir iedzīts stereotips par to, ka darbs sniedz naudu, brīvību, neatkarību, prestižu utt. Mēs it kā vēlamies šīs lietas un katru dienu zemapziņā lūdzamies. Un kamēr mums zemapzinā ir šī saikne ar smagu darbu, tikmēr mums piedāvās strādā garas stundas, lai savus sapņus varam piepildīt. Mēs paši to pieļaujam. Padomājiet par jebkuru lietu, kas jums ir vai kas jums nav, bet ko vēlaties, kāda ir jūsu zemapziņas informācija, ko jūs no tā iegūstat un tad paraugieties apkārt vai tas jums jau nav apkārt.

Latvijas prieks laime (6)

TDA Zīle karnevāls, 2013.12.31, Foto: Kristaps Kļaviņš

Prieks un laime (118)

Arī materiālajai pasaulei nav ne vainas. Tā spēj sagādāt prieku. Bet protams visam jābūt līdzsvarā un saskaņā ar mums.

laipnība

Laipnībai un mīlestībai ir cena tikai ja gaidām kaut ko atpakaļ. Tādā veidā mēs tam piešķiram vērtību kā barterī. Prātā mēs izdomājam cik mēs varam dod un ko gribam saņemt atpakaļ un tad, ja nesaņemam, jūtamies piekrāpti. Tā ir prāta spēle. Neviens nevienam neko nav parādā.

vēlme bēgt no mirkļa

Vēlme bēgt no realitātes un sevis nav pēdējo gadu izdomājums. Darbs, alkohols un citi sāpju notrulinātāji ir ar gadsimtiem ilgu vēsturi.
Mirklis ir garlaicīgs tikai ja dzīvojam prāta dominances pasaulē, jo prāts ir savā ziņā ierobežots savā lielumā. Klusumā mēs it kā pazaudējam sevi. Sēžot mierīgi pazūd šī ķermeņa sajūta. Mēs spējam izplesties un savienoties ar visu sev apkārt esošo. Prātam to ir grūti uztvert, tāpēc tam liekas, ka nekas nenotiek. Patiesībā notiek viss.

Neaizmirsti par sevi

Drīkst pateikt citiem "nē" un sev "jā".

Mīlēt...

Mīlēt nozīmē vēlmi redzēt un izprast. Neuzskatīt par pašsaprotamu. Novērtēt un pateikties par šo cilvēku eksistenci. Mācīties. Mijiedarboties. To mēs varam ar visu pasauli, ar visām lietām.

katra diena kā Jaunais gads

Novēlu visiem katru dienu kā Jauno gadu! Tieši gadu mijā cilvēkiem parādās enerģija. Cilvēki ir gatavi mainīt savu dzīvi un ar optimismu raugās rītdienā. Varbūt pietrūkst tik nedaudz neatlaidības. Nekas nenotiek nedēļas laikā. Realitātē viss notiek lēnu. Visi grib māju uzcelt vienā dienā, bet nesot ķieģeļus ar tik lielu slodzi, mēs vienkārši tik ļoti nogurstam, ka automātiski uzskatam, ka visus ķieģeļus sanest ir neiespējami. Vajag zināt savus spēkus un savas vēlmes. Nesam kaut vai pa diviem ķieģeļiem dienā. Neviens jau uzreiz nedod mums brīvdienas no ikdienas pienākumiem un ambīcijas bez savu spēku zināšanas un neatlaidības tik sadedzina mūs. Dzīvē tiešām viss ir iespējams, ja sevi pazīstam, ja tiešām vēlamies un nepadodamies. Lai izdodas!

Dienas citāts (17)

The Idealist

An amazing thing happens when you get honest with yourself and start doing what you love, what makes you happy.

Your life literally slows down. You stop wishing for the weekend. You stop merely looking forward to special events.

You begin to live in each moment and you start feeling like a human being.

You just ride the wave that is life, with this feeling of contentment and joy. You move fluidly, steadily, calm and grateful.

A veil is lifted, and a whole new perspective is born.