Visi (daudzi) tiecas uz komforta zonu gan attiecībās, gan materiālajā nodrošinājumā, it kā tas spētu garantēt kaut kādu laimi. Visa dzīve ir ceļš un, ja mēs ceļu neuztveram kā daļu no savas dzīves, tad laime ir tikai rītdienā vai mazajās pauzītes, kad apstājamies, lai ievilktu elpu. Dzīve neļauj nevienam stāvēt, jo būt dzīvam, nozīmē kustēties. Laime ir kustēties, meklēt un kļūdīties. Laime ir nepieradināms dzīvnieks, ko nevar ieslodzīt mājās. Laime ir savvaļas dzīvnieks, kas mīl brīvību. Tam vajag elpot. Mēs varam to glaudīt, mīļot un kopā ar to priecāties, bet nekad to nevaram iegūt savā īpašumā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru