Pieņemot, ka viss ir enerģija, nozīmē, ka jebkurai infomācijai ir jāplūst un to nevar ilgstoši uzkrāt vai padarīt neesamu. Agru vai vēlu enerģija pāraug mūsu kontroles robežas un gāžas mums pašiem virsū neatkarīgi ko esam krājuši - gaismu vai tumsu.
Ja ļaujam tumsai plūst, tad tā nepārņem mūs lielā mākonī un tādā veidā mēs spējam redzēt arī savu gaismu...
Uz pasaules nav cilvēku bez šīs "tumšās" enerģijas, šķietami svētie vienkārši ar to sadzīvo un ļauj tai plūst, tādā veidā to mazinot un nevēršot pret citiem.

Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru