Tas noteikti ir līmenis uz ko tiekties. Pasaulīgā mīlestība pret visu kas apkārt kā arī pret notikumiem kas tevi ietver. Šādā veidā, lai kur mēs ietu, mēs vienmēr būtu mājās...
Patiesībā jau šis ceļš sākas ar to, ka raugoties spogulī mēs jūtam šo mājas sajūtu. Spējam pieņemt sevi, savas īpašības un visus kompleksus :D Un nevis samierinoties, bet izprotot. Tālāk jau visa mijiedarbība ar pasauli ir tikai mūsu atspulgs. Ja esam dusmīgi, tad redzēsim pasauli, kas mūs aizkar. Ja bēdīgi, tad redzēsim pasauli milzīgu un nezidibināmu. Un nekam nebūs sakara ar to kāda pasaule patiesībā ir, bet tikai mūsu emocijas, mūsu lieluma sajūta un vēlme izzināt noteiks tās veidolu.