Patiesībā jau arī kļūdu nav. Mums ir ilūzija, ka mēs kļūdāmies, jo skatāmies apkārt. Vērtējam pēc citu sasniegumiem un galvā veidojam ilūziju kā ir jābūt uzreiz. Ja mēs vērtētu tikai savas darbības, tad spētu ķert kaifu no tā cik daudz jaunas informācijas mēs apgūstam un, ka mūsu progress ir milzīgs, ja salīdzina, ka pirms tam kaut ko neesam mācējuši. Svarīgāks jau ir mūsu pašu progress nevis citu aplausi. Ja sāksim ar sevi, tad aplausi būs. Ja sāksim ar aplausiem, tad progress lēnām palēnināsies, jo galu galā citiem jau arī kādreiz apnīk aplaudēt...
otrdiena, 2014. gada 27. maijs
pirmdiena, 2014. gada 26. maijs
viss ir spogulis
Atkarībā no emocijām (un citiem apstākļiem) mainās mūsu pasaules uztvere. Ūdens nav tikai ūdens, kad esam izslāpuši. Drauga plecs nav tikai plecs, kad esam saskumuši.
Ieraudzīt lietu būtību arī, ja dotajā brīdī mums šīs lietas nevajag. Tas ir ikdienas pateiciības mērķis. Redzēt, ka mēs nekad neesam vieni, jo svešinieki mēdz uzsmaidīt. Redzēt, ka mēs neesam nabadzīgi, jo mums ir ko ēst. Redzēt, ka esam brīvi, jo spējam ceļot un mīlēt.
Raudzīties uz pasauli nevis pēc pašu vajadzībām, bet pēc patiesās nozīmes un var redzēt, ka nav nekā lieka vai nevajadzīga...
Ieraudzīt lietu būtību arī, ja dotajā brīdī mums šīs lietas nevajag. Tas ir ikdienas pateiciības mērķis. Redzēt, ka mēs nekad neesam vieni, jo svešinieki mēdz uzsmaidīt. Redzēt, ka mēs neesam nabadzīgi, jo mums ir ko ēst. Redzēt, ka esam brīvi, jo spējam ceļot un mīlēt.
Raudzīties uz pasauli nevis pēc pašu vajadzībām, bet pēc patiesās nozīmes un var redzēt, ka nav nekā lieka vai nevajadzīga...
piektdiena, 2014. gada 23. maijs
pirmdiena, 2014. gada 19. maijs
piektdiena, 2014. gada 16. maijs
Beznosacījuma mīlestības reklāmas rullītis
Lūdzu neadoptējiet dzīvniekus, jo jums kaut kas trūkst. Adoptējiet tikai, ja gribiet dot nevis ņemt.
Principā tas attiecas uz jebkuru lietu, ko vēlaties iegādāties. Piemērs ir kaut vai par ēdienu. Iegādājos ēdienu, jo gribu enerģiju, lai varētu dzīvot un dot pasaulei prieku nevis iegādājos ēdienu, jo gribas ēst. Ēstgribu var nosist ar jebko un par nosacījumu vairāk kalpo baudas iegūšana. Enerģijas iegūšanai mēs izvēlēsimies pilnvērtīgāku uzturu utt.
Iegādājoties apģērbu, jo mums trūkst uzmanības, mēs izmēģinām n-tos variantus un beigās skapis plīst no vietas trūkuma. Iegādājoties apģērbu, jo vēlamies justies ērti, lai varētu koncentrēties uz saviem mērķiem, mēs atklājam, ka uzmanībai vairāk ir sakars ar personību nevis apģērbu.
trešdiena, 2014. gada 14. maijs
neesi neaizvietojams
P.S. Pēc gramtakas "neesi neaizvietojams", laikam ir dubultais noliegums? "Esi aizvietojams" skan tā ir kā cilvēks nebūtu īpašs.
pieļauju, ka visi dzīvo nedaudz diskomfortā...
Tiecoties uz normāliem dzīves apstākļiem, mēs izaugam normāli. Norma ir vidējais lielums, kā kastīte kurā gribam sevi ielikt. Nenormāli emocionālie un fiziskie apstākļi, mudina cilvēkus uz nenormālu rīcību. Ja mēs gribam kādam pārmest (svešiniekam vai radiniekiem) par nenormālu rīcību, tas nozīmē, ka mēs negribam redzēt vai saprast viņu diskomfortu.
Pasaulei ir nepieciešami arī cilvēki, kas aug ārpus normāliem dzīves apstākļiem, jo tas veicina cilvēces virzību. Tie, kas gribēs saprast, tiem pasaule pletīsies. Un, jo vairāk būs cilvēki, kas gribēs saprast, jo lielāka būs komforta kastīte, kurā visiem dzīvot. Attiecīgi, tie, kas gribēs cīnīties, tiem kastīte paliks šaurāka.
Protams, kamēr vien cilvēce attīstītsies, vienmēr būs kāds kas būs ārpus šīs kastītes. Būs kāds kas smiesies par šo kastīti, būs kas ilgosies. Smiesies un ilgosies, jo trūks kastītes satura - mīlestības un sapratnes.
Viss ir relatīvs. Mēs vienlaicīgi esam gan kastītē iekšā, gan ārā. Attiecībā pret kaut ko mēs varam dot, un attiecībā pret kaut ko citu mums trūkst. Bet dodot un cenšoties saprast, mēs plešam savu pasauli un tas nozīmē, ka ir lielāka iespējamība arī saņemt.
P.S nesamierināšanās ar pasaules kārtību nav tikai ārēja izpasusme. Visbiežāk tās ir iekšējas bēdas un piederības sajūtas trūkums. Skatoties un kādu un apskaužot viņa laimes sajūtu, mēs bieži varam vērot tikai masku, ko cilvēks ir uzlicis.
Pasaulei ir nepieciešami arī cilvēki, kas aug ārpus normāliem dzīves apstākļiem, jo tas veicina cilvēces virzību. Tie, kas gribēs saprast, tiem pasaule pletīsies. Un, jo vairāk būs cilvēki, kas gribēs saprast, jo lielāka būs komforta kastīte, kurā visiem dzīvot. Attiecīgi, tie, kas gribēs cīnīties, tiem kastīte paliks šaurāka.
Protams, kamēr vien cilvēce attīstītsies, vienmēr būs kāds kas būs ārpus šīs kastītes. Būs kāds kas smiesies par šo kastīti, būs kas ilgosies. Smiesies un ilgosies, jo trūks kastītes satura - mīlestības un sapratnes.
Viss ir relatīvs. Mēs vienlaicīgi esam gan kastītē iekšā, gan ārā. Attiecībā pret kaut ko mēs varam dot, un attiecībā pret kaut ko citu mums trūkst. Bet dodot un cenšoties saprast, mēs plešam savu pasauli un tas nozīmē, ka ir lielāka iespējamība arī saņemt.
P.S nesamierināšanās ar pasaules kārtību nav tikai ārēja izpasusme. Visbiežāk tās ir iekšējas bēdas un piederības sajūtas trūkums. Skatoties un kādu un apskaužot viņa laimes sajūtu, mēs bieži varam vērot tikai masku, ko cilvēks ir uzlicis.
ceturtdiena, 2014. gada 8. maijs
piektdiena, 2014. gada 2. maijs
pārdomas...
Abonēt:
Komentāri (Atom)






.jpg)




