Pasaulei ir nepieciešami arī cilvēki, kas aug ārpus normāliem dzīves apstākļiem, jo tas veicina cilvēces virzību. Tie, kas gribēs saprast, tiem pasaule pletīsies. Un, jo vairāk būs cilvēki, kas gribēs saprast, jo lielāka būs komforta kastīte, kurā visiem dzīvot. Attiecīgi, tie, kas gribēs cīnīties, tiem kastīte paliks šaurāka.
Protams, kamēr vien cilvēce attīstītsies, vienmēr būs kāds kas būs ārpus šīs kastītes. Būs kāds kas smiesies par šo kastīti, būs kas ilgosies. Smiesies un ilgosies, jo trūks kastītes satura - mīlestības un sapratnes.
Viss ir relatīvs. Mēs vienlaicīgi esam gan kastītē iekšā, gan ārā. Attiecībā pret kaut ko mēs varam dot, un attiecībā pret kaut ko citu mums trūkst. Bet dodot un cenšoties saprast, mēs plešam savu pasauli un tas nozīmē, ka ir lielāka iespējamība arī saņemt.
P.S nesamierināšanās ar pasaules kārtību nav tikai ārēja izpasusme. Visbiežāk tās ir iekšējas bēdas un piederības sajūtas trūkums. Skatoties un kādu un apskaužot viņa laimes sajūtu, mēs bieži varam vērot tikai masku, ko cilvēks ir uzlicis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru