Atkarībā no emocijām (un citiem apstākļiem) mainās mūsu pasaules uztvere. Ūdens nav tikai ūdens, kad esam izslāpuši. Drauga plecs nav tikai plecs, kad esam saskumuši.
Ieraudzīt lietu būtību arī, ja dotajā brīdī mums šīs lietas nevajag. Tas ir ikdienas pateiciības mērķis. Redzēt, ka mēs nekad neesam vieni, jo svešinieki mēdz uzsmaidīt. Redzēt, ka mēs neesam nabadzīgi, jo mums ir ko ēst. Redzēt, ka esam brīvi, jo spējam ceļot un mīlēt.
Raudzīties uz pasauli nevis pēc pašu vajadzībām, bet pēc patiesās nozīmes un var redzēt, ka nav nekā lieka vai nevajadzīga...

Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru