Ja cilvēka dabā ir pasauli mainīt cīnoties, tad viņš noteikti uzbruks vājākajam vispirms. Bet pasauli tas nemaina, vienīgi turpina negatīvo vibrāciju ķēdi, jo šo vīziju par labāku pasauli rada caur dusmām. Cīņa nāk no dusmām. Dusmām, ka kāds dara nepareizi. Dusmas nav radīšanas instruments. Tas ir graušanas. Esošās situācijas graušanas instruments. Ja pēc dusmām nenāk mīlestības, gaismas vai jeb kā citādi nosaukta enerģija, tad pasaule paliek tikai ar lielāku caurumu.
Tantei kažoks ir norauts un tante stāv kaila. Visticamāk kažoks bija, jo trūka maiguma un mīlestības, bet viss ko panācām ir pasaule, kur maigums un mīlestība ir vēl mazāk.
Ja nāk dusmas, tad ļaujiet tām nākt. Bet apdomājiet, kā sagrauto aizstāt, lai notiek virzība. Tikai graujot, graujam sevi.