Mēs 20 gadus mācāmies skolā, lai sagatavotos dzīvei. Dzīve ir pienākusi...Ir jāpieņem lēmums vai mēs gribam komfortu- stabilu darbu, lielu dzīvokli, māju, jaunākā izlaiduma mašīnu un bez satraukuma dzīvi kā nierei taukos vai tomēr izaicināt savus bērnības sapņus kļūt par kosmonautu, gleznotāju, fotogrāfu vai saldējuma pārdevēju :) kas varbūt nedod mums drošības sajūtu par rītdienu, bet liek mums justies dzīviem un pašiem.
Apbrīnojami kā veidojas saskaņa ar sevi darot lietas kas patīk (šajā gadījumā sēdēt pie TV un peldēties naudā nav tā lieta, ko patiesībā mēs vēlamies).
Tas nenozīmē, ka jāpamet darbs, jo noteiktu daudzumu naudu mums vienmēr vajag, bet izmantot laiku pēc darba saviem hobijiem. Ja pēc darba nav spēka, tad laiks padomāt par sevi drusku vairāk...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru