Sirds ir muskulis...Kāpēc nespējam paņemt visu labo, vērtīgo, lai mūsu sirds kļūtu spēcīgāka un lielāka?
Kāpēc noslēgties, ja varam paņemt pieredzi par sevi un citiem. Cilvēki sāpinās, cilvēki aizies, jo visi mēs maldāmies, visi mēs meklējam un ideāla mīlestība ir tikai grāmatās un filmās. Beigās ne jau pati mīlestība sāp, bet tas ka mūsu ilūziju pasaule, par to ka kāds kādam pieder, sabrūk.
Vienīgā mūžīgā mīlestība ir mīlestība pret sevi. Tas nav egoisms un patmīlība, bet sevis pieņemšana, realitātes pieņemšana un vēlme attīstīties un iet uz priekšu. Tikai tā mēs varam nodzīvot mīlestībā visu mūžu. Iespējams mūsu ceļa biedri mainīsies, jo vienkārši ceļi šķirsies, bet ja iesim uz priekšu vienmēr kāds piebiedrosies, jo kopā iet vienmēr ir jautrāk un drošāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru