Mēs patiesībā zinām ļoti daudz: kā sasniegt savus mērķus, ko ēst, ko darīt, ko darīt ir labi un ko slikti. Iespējams mēs pat zinām visu (pēc hologrāfiskā visuma uzbūves principa), tikai šī informācija ir jāmeklē dziļāk.
Tas viss ir paslēpts šajā inertajā čaulā, ko saucam par fizisko ķermeni un ir jāpārvar fiziskai līmenis, lai zināšanas turpinātos ar darbību.
Mēs meklējam kaut kādus ārējos skolotājus, ārējos informācijas avotus, kas saka mums priekšā ko darīt. Mēs vienkārši meklējam vienkāršāko ceļu un cenšamies izvairīties no savas atbildības, jo sevis klausīšana prasu laiku, lai apzinātos vai informācija nāk no sirds vai prāta. Tas ir ilgstošs treniņš, kam mūsdienu ātrajā laikmetā nav laika.
Ja mēs piebremzētu un sāktu sevi klausīt un vērot kā mēs mijiedarbojamies viens ar otru, kā mijiedarbojas daba, iespējams mēs saprastu, ka esam viens vesels un visa informācija jau ir mūsos. Iespējams...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru