Man patika vienā lekcijā A.Bērziņas redzējums uz šādām lietām: mūsu prāts ir operatīvā apziņa, kas spēj pieņemt lēmumus par visu, ko mums "dzīve" noliek priekšā. Pret visām situācijām jāatteicas gluži tā pat kā skrienot ar acīm pāri ēdienkartei - mēs domās jau pasakām sev vai to gribam izgaršot vai nē, vai šādu ēdienu vēlamies vai esam jau pārēdušies un sapratuši, ko šādas "kūkas" mums sniedz un ko nē. Var uztvert sevi kā vērotāju šādām dzīves situācijām, prātā tās izgaršot un laist tālāk. Mums nav jāēd visu, ko mums atnes. Mēs varam izvēlēties. Tā ir cilvēka būtība. Mums IR izvēle. Mums ir tiesības atteikties no negācijām ikdienā un no bailēm. Mums nav jāiet pret sistēmu, mums jāfiltrē sistēma. Jālaiž caur sevi un jāsaka, ka šis variants ir novecojis un gribam citādāk. Pēc domu spēka likuma, teorētiski- praktiski, agru vai vēlu, nezaudējot enerģiju cīnoties pret veco, jānāk iespējai radīt jauno. Un tad, galvenais ir nenobīties.
P.S. Dzīvē jāizgaršo viss. Mūžīgi no kādas pieredzes kas seko arī neizbēgsi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru