Jo vairāk mēs novērtējam kas mums ir, jo vairāk plešas robeža starp "par maz" un "par daudz". Līdz ar to arī laimes sajūta spēj atrast ķebli mūsu ikdienā un nedaudz uzkavēties. Arī kad skrienam uz darbu, skrienam taisīt ēst vai skrienam izgulēties. Laime nav vajadzībā vai vēlmē. Laimei vajag mirkli prāta miera, kad spējam būt, paraudzīties apkārt un ievilkt pateicības elpu, nedomājot par prāta un sabiedrības uzliktajām ceļa margām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru