Prieks un laime (127)

Visuma zīmes

Gribam zīmi no visuma par kaut kādas idejas apstiprinājumu, bet kad to saņemam, gribam zīmi par zīmes apstirprinājumu :D Beigās darām kā jūtam un lielākoties nekļūdāmies.

Empātija

Empātija ir censties paraudzīties uz pasauli citu acīm. Tas noteikti paver pasauli, jo katrs atrod kaut ko vērtīgu visā ko viņš dara. Darīt kopā nozīmē iet kopā. Vēl tikai jāatver acis un mēs redzēsim, ka nav viena pasaule, bet katram ir sava. Vienu mēs varam radīt tikai izprotot citas.

Jebkura mācība un jebkura pārliecība ir tikai vadlīnijas, kam jāpalīdz mums mūsu dzīves ceļā. Tiklīdz tas mums kaut ko aizliedz vai aizliedz citiem, vajag uzdot jautājumu kāpēc. Ja tā ir kārtējā dalīšana es labais- tu sliktais, vai tā nav kārtējā ego cīņa par atzinību? Ja gribam laimi, tad ego nav tas kas jābaro. Jābaro dvēsele. Ja ir cīņa pret kādu, tad tas ir ego, kas vēlas tikt hierarhijā uz augšu. Dvēselei tas nav vajadzīgs.

Prieks un laime (126)

Ja mums traucē naudas trūkums, slikti kolēģi vai vientulība, tad mēs nedzīvojam reālajā pasaulē, bet savā ilūziju pasaulē par to kādai pasaulei jābūt.

Sevis meklējumos...

:D

Īsfilma: Walking Contest

Spēcīgs ir tas, kurš ir nevis piramīdas augšā, bet apļa centrā.

Cīnīties nozīmē otram norādīt, ka viņi domā nepareizi...
Līdz šim esmu sapratis, ka neviens nedomā "pareizi", jo nav vienas taisnības. Katram ir sava, kas balstās uz katra pieredzi. Patiesa drosme ir atrast pieeju katram cilvēkam un sitācijai un izmantot to savā labā, lai mūsu "taisnība" būtu pēc iespējas plašāka un aptvertu lielāku lauku.

Ja es neēdu lauvu, vai lauva neēdīs mani?

Būt labam vien nepietiek, lai dzīvotu laimīgu dzīvi. Mēs nevaram būt maziņi, labiņi un ietekmēt savu pasauli tā, lai mēs spētu tajā radīt laimīgas dzīves nosacījumus. Mums jāpāraug tās lauvas lielumā un tad ar domām mēs varam ticēt, ka lauva mūs neapēdīs. Ar to, ka ieskrāpēs noteikti varam rēķināties. Pasaulē princips ir vienkāršs. Kam vairāk enerģijas, tas ietekmē vidi un pārējos cilvēkus. Zināmā mērā skaldi un valdi princips enerģētiskā līmenī. Tikai šajā gadījumā būt stipram un nesakārtotam, nozīmē saņemt pašam spēcīgākus triecienus, jo vienkārši paši radam ar lielāku enerģiju. Tie, kas regulāri saņem spēcīgus triecienus var priecāties, jo viņiem ir daudz enerģijas un liels potenciāls radīšanai, vienīgi drusku jāsakārto savas vēlmes, virziens un jāiemīl sevi un pasaule.

Vēl viena lieta par bildes citātu. Ja mūsu domforma ir tāda, ka mēs esam godīgi un labi tikai, lai citi būtu tādi pret mums, mēs noteikti dabūsim dzīves mācību, ka cilvēki nav godīgi un labi. Pasaule mums parāda pasauli tādu kā tā ir. Tiklīdz ejam akli, tā visums mums paspīdina gaismu. Protams, ka nepatīkami, ka ejot tumsā kāds apžilbina. Mums jābūt labiem un godīgiem, jo mēs zinām, ka pasaule tāda vēl līdz galam nav, bet mēs gribam tādu radīt. Līdz ar to arī satiekot pēkšņi kādu negodīgu cilvēku, mēs apstiprinam savu vēlmi radīt pasauli labāku nevis viļamies realitātē. Šādi arī izbēgam no ciešanām. Tāpēc pirmais veids laimīgai dzīvei ir pieņemt sevi un pasauli kāda tā ir un tālāk darīt visu, lai viņa kļūtu labāka.

Ja vēl rodas jautājums kāpēc būt labam un godīgam, tad atbilde ir vienkārša. Mēs piesaistam līdzīgus cilvēkus. Tā jau mēs radam savu pasauli jeb drīzāk savu vidi. Noteikti ir kāds kam patīk iedirst tīrā palagā, bet no vecā jau uzreiz nevar aizbēgt un mūsu vēlme pēc tīriem palagiem neatceļ realitāti, ka iespejams dzīvojam izgāztuvē. Ja pēc pirmā trieciena jau sākam apšaubīt savu vēlmi, tad arī nekas nemainās, jo nav konkrēta virziena - vai gribam visu par vecam, kur varam šaubīties, būt maziņi un kur vienmēr kāds iesper, vai gribam lai tas mainās un spērieni ir tikai apstiprinājumi ka pa vecam vairs negribam.

Mūzika: The Sound Poets - No sevis vairs nav bail LIVE@Palladium

Sperts milzīgs solis baiļu pārvarēšanā, bet vēl ir ko iet. Vēl pirms pus gada bija paniskas bailes kāpt auditorijas priekšā vai vienkārši kustēties deju ritmos. Sestdien notika Forums ar tautas deju kolektīvu, kur nācās būt uz skatuves skaitīt pantiņu un pusplikam virināties par godu sieviešu dienai. Bailes nebija, bet fobija tāpat savelk ķermeni. Tautas dejas arī varu dejot bez bailēm, bet vēl ir diezgan liela panika, kad jāimprovizē. Vēl ir ko pārvarēt un paldies manam kolektīvam, ka ir iespēja ar sevi strādāt. Novēlu visiem stāties pretī savām bailēm un būt brīviem.

Tas ķeblītis uz kura stāvam mēdz apgāzties un tad ir diezgan grūti pieņemt, kur patiesībā esam.

pārdomas par brīvību

Iespējams nedaudz arī vientulības sajūtu, jo neatkarība un brīvība nozīmē, būt pašam par sevi un paļaušanos uz sevi. Iespējams, tikai ar spēku spējam būt patiesi brīvi.

Vienkārši ignorējot citu viedokli mēs neesam brīvi, mēs esam izolēti. Tiesa, tas nenozīmē, ka nevajadzētu izolēt dažus viedokļus vai cilvēkus no savas dzīves :D

smuka bilde. skaistais vienkāršībā

Mūzika: Disney's Frozen - "Let It Go"

Novēlu katram atmosties no laist savas emocijas un spējas ārā. Es ticu, ka mēs visi esam spēcīgi. 

P.S. Paldies Brenee par dalīšanos Facebookā :D

Brené Brown

Shame had an Oscar moment!

Love the song "Let it Go" - such powerful shame resilience lyrics. "Conceal it, don't feel it" is a dangerous way to live.

When the writers of the song, Kristen Anderson-Lopez and Bobby Lopez, accepted their Oscars, they said to their daughters, "Never let fear or shame keep you from being the unique people you are.” 

:D

“No great mind has ever existed without a touch of madness.”

—

Aristotle

Tas attiecas arī uz draugiem un ģimeni. Nekas neaizstāj klātbūtni.

Prieks un laime (125)

Klusums rada pasauli

"Advancētais" domu plūdums vērojot govi ēdam zāli, kas turpinās ar: pienu, zemkopību, lielveikalu, jānopērk piens, maize, olas, politikā atkal iebalsoti mērkaķi, vai sunim ir ko ēst, drīz pavasaris, gribu atvaļinājumu, besī darbs....Vai tāpēc neskatāmies vairs ārā pa logu, jo domu plūdums vēl no vakardienas nav apstājies?
Vai iekšējais miers rada pasauli plašāku? Ja nespējam sevi savākt vai tas nozīmē, kas nespējam kārtīgi arī mijiedarboties ar pasauli? Vai tas atkal pierāda ka mēs un pasaule esam spogulis, ka cik daudz vietas ir mūsos, tik plaša pasaule spēj mūsos ienākt? Vai, ja izdarām secinājumus pastarpināti, tas nozīmē, ka patiesai informācijai vairs nav vietas, jo prāts ir aizņemts apstrādājot savus secinājumus nevis pasauli? Vai tas tiešām nozīmē, ka tikai klusumā mēs spējam redzēt un just pasauli kāda tā ir bez salīdzinājuma un klasifikācijas? Bet vai mēs gūstam kādu labumu, ja sev neklasificējam? Kā lai zinām kā justies, ja nezinām tas ir forši vai nē salīdzinot ar kaut ko? Bet atkal vai tad prāts ražo emocijas?

Mīlēt Ego

Mums jāmīl savs Ego. Tā ir daļa no mums. Patiesībā, tā ir šķautne, kas atšķir mūs no pārējiem. Cilvēku Ego atšķirība padara dzīvi krāsainu un interesantu - spēļlaukumu ar plašu izvēli ar ko mijiedarboties. Katrs cilvēks un viņa Ego ir vesela pasaule, ko nevar izpētīt vienas dzīves laikā. Protams, ka Ego nav tikai rožu dārzs. Tas veidojas gan no labā, gan nosacīti sliktā. Tas var būt pilnīgs tikai ja izbaudījis abas medaļas puses, neatkarīgi vai varam to pieņemt vai nē. Citus mēs nevaram izmācīt, bet mēs varam saprast savas vēlmes. Kādu pieredzi Ego vēlas un ko mums tas dod. Tā teikt, vismaz reizi dzīvē jāatraujas ar elektrību pa pirkstiem, lai saprastu, kas ir elektrība.

Daudz runā par tikšanu vaļā no Ego. No Ego nav jātiek vaļā. Tas ir tāpat kā vecākus komandē izlaists bērns. Ne jau no bērna jātiek vaļā. Pašam vecākam jāsāk saprast kas viņš ir, kuri ir viņa lēmumi un kuri ir izlaista bērna nebeidzamās vēlmes. Tas bērns ir jāsāk mīlēt. Ar viņu jāveido dialogs. Vecākam jāsāk stiprināt mugurkauls un jāsāk mijiedarboties gan ar sevi, gan ar pasauli nevis jācenšās tikai pielāgoties un izdzīvot. Ja gribam iegūt dzīvē ko vēlamies, mums jāsāk klausīt visu "ekspertu" viedokļus (sajūtas, dvēsele, Ego).
Atgādināšu, ka mīlēt nenozīmē izpatikt. Mīlēt ir vēlme saprast un mijiedarboties.

Pagaidām liekas, ka Ego ir tas, kas izvēlas emocijas. Gan labās, gan sliktās. Ego vēlas lekt ar izpletni, laist pa kreisi attiecībās un bāzt tos pirkstus kontaktā. Tas viss raisa ļoti spēcīgas emocijas. Apslāpējot Ego, jācenšas nenoslāpēt šo izziņas vēlmi, šo prieku no materiālās pasaules, kad varam visu darīt un izbaudīt. Ja nav emociju, nav arī dzīves. Ja slāpēsim Ego, jo viņa vēlmes ir muļķīgas, tad, iespējams, slāpējam savu dzīvi, jo dzīve nav nopietna. Šīs muļķības uzlādē ar pozitīvu lādiņu un dod enerģiju ikdienai. (pavērojiet sevi un savu enerģijas lādiņu darot kaut ko aizliegtu un muļķīgu, kaut vai atcerieties bērnību, kad gāja zagt ābolus vai vienkārši parakstoties uz kaut ko traku kā izlekt ar izpletni vai nobraukt ar laivām pa krācītēm.)

Pie Ego kontrolēšanas dialoga jāatceras dvēseles teksts, kas apgalvo, ka esam vienādi. Tas nozīmē, ka Ego nedrīkst kāpt virs kāda vai līst zem kāda. Šeit ieslēdzas tā vecāku audzināšana, kaut arī ja ir tāda vēlme, tad nevar to aizliegt, jo dzīvē ir brīvās gribas princips.