Klusums rada pasauli

"Advancētais" domu plūdums vērojot govi ēdam zāli, kas turpinās ar: pienu, zemkopību, lielveikalu, jānopērk piens, maize, olas, politikā atkal iebalsoti mērkaķi, vai sunim ir ko ēst, drīz pavasaris, gribu atvaļinājumu, besī darbs....Vai tāpēc neskatāmies vairs ārā pa logu, jo domu plūdums vēl no vakardienas nav apstājies?
Vai iekšējais miers rada pasauli plašāku? Ja nespējam sevi savākt vai tas nozīmē, kas nespējam kārtīgi arī mijiedarboties ar pasauli? Vai tas atkal pierāda ka mēs un pasaule esam spogulis, ka cik daudz vietas ir mūsos, tik plaša pasaule spēj mūsos ienākt? Vai, ja izdarām secinājumus pastarpināti, tas nozīmē, ka patiesai informācijai vairs nav vietas, jo prāts ir aizņemts apstrādājot savus secinājumus nevis pasauli? Vai tas tiešām nozīmē, ka tikai klusumā mēs spējam redzēt un just pasauli kāda tā ir bez salīdzinājuma un klasifikācijas? Bet vai mēs gūstam kādu labumu, ja sev neklasificējam? Kā lai zinām kā justies, ja nezinām tas ir forši vai nē salīdzinot ar kaut ko? Bet atkal vai tad prāts ražo emocijas?