Ja es neēdu lauvu, vai lauva neēdīs mani?

Būt labam vien nepietiek, lai dzīvotu laimīgu dzīvi. Mēs nevaram būt maziņi, labiņi un ietekmēt savu pasauli tā, lai mēs spētu tajā radīt laimīgas dzīves nosacījumus. Mums jāpāraug tās lauvas lielumā un tad ar domām mēs varam ticēt, ka lauva mūs neapēdīs. Ar to, ka ieskrāpēs noteikti varam rēķināties. Pasaulē princips ir vienkāršs. Kam vairāk enerģijas, tas ietekmē vidi un pārējos cilvēkus. Zināmā mērā skaldi un valdi princips enerģētiskā līmenī. Tikai šajā gadījumā būt stipram un nesakārtotam, nozīmē saņemt pašam spēcīgākus triecienus, jo vienkārši paši radam ar lielāku enerģiju. Tie, kas regulāri saņem spēcīgus triecienus var priecāties, jo viņiem ir daudz enerģijas un liels potenciāls radīšanai, vienīgi drusku jāsakārto savas vēlmes, virziens un jāiemīl sevi un pasaule.

Vēl viena lieta par bildes citātu. Ja mūsu domforma ir tāda, ka mēs esam godīgi un labi tikai, lai citi būtu tādi pret mums, mēs noteikti dabūsim dzīves mācību, ka cilvēki nav godīgi un labi. Pasaule mums parāda pasauli tādu kā tā ir. Tiklīdz ejam akli, tā visums mums paspīdina gaismu. Protams, ka nepatīkami, ka ejot tumsā kāds apžilbina. Mums jābūt labiem un godīgiem, jo mēs zinām, ka pasaule tāda vēl līdz galam nav, bet mēs gribam tādu radīt. Līdz ar to arī satiekot pēkšņi kādu negodīgu cilvēku, mēs apstiprinam savu vēlmi radīt pasauli labāku nevis viļamies realitātē. Šādi arī izbēgam no ciešanām. Tāpēc pirmais veids laimīgai dzīvei ir pieņemt sevi un pasauli kāda tā ir un tālāk darīt visu, lai viņa kļūtu labāka.

Ja vēl rodas jautājums kāpēc būt labam un godīgam, tad atbilde ir vienkārša. Mēs piesaistam līdzīgus cilvēkus. Tā jau mēs radam savu pasauli jeb drīzāk savu vidi. Noteikti ir kāds kam patīk iedirst tīrā palagā, bet no vecā jau uzreiz nevar aizbēgt un mūsu vēlme pēc tīriem palagiem neatceļ realitāti, ka iespejams dzīvojam izgāztuvē. Ja pēc pirmā trieciena jau sākam apšaubīt savu vēlmi, tad arī nekas nemainās, jo nav konkrēta virziena - vai gribam visu par vecam, kur varam šaubīties, būt maziņi un kur vienmēr kāds iesper, vai gribam lai tas mainās un spērieni ir tikai apstiprinājumi ka pa vecam vairs negribam.