Mīlēt Ego

Mums jāmīl savs Ego. Tā ir daļa no mums. Patiesībā, tā ir šķautne, kas atšķir mūs no pārējiem. Cilvēku Ego atšķirība padara dzīvi krāsainu un interesantu - spēļlaukumu ar plašu izvēli ar ko mijiedarboties. Katrs cilvēks un viņa Ego ir vesela pasaule, ko nevar izpētīt vienas dzīves laikā. Protams, ka Ego nav tikai rožu dārzs. Tas veidojas gan no labā, gan nosacīti sliktā. Tas var būt pilnīgs tikai ja izbaudījis abas medaļas puses, neatkarīgi vai varam to pieņemt vai nē. Citus mēs nevaram izmācīt, bet mēs varam saprast savas vēlmes. Kādu pieredzi Ego vēlas un ko mums tas dod. Tā teikt, vismaz reizi dzīvē jāatraujas ar elektrību pa pirkstiem, lai saprastu, kas ir elektrība.

Daudz runā par tikšanu vaļā no Ego. No Ego nav jātiek vaļā. Tas ir tāpat kā vecākus komandē izlaists bērns. Ne jau no bērna jātiek vaļā. Pašam vecākam jāsāk saprast kas viņš ir, kuri ir viņa lēmumi un kuri ir izlaista bērna nebeidzamās vēlmes. Tas bērns ir jāsāk mīlēt. Ar viņu jāveido dialogs. Vecākam jāsāk stiprināt mugurkauls un jāsāk mijiedarboties gan ar sevi, gan ar pasauli nevis jācenšās tikai pielāgoties un izdzīvot. Ja gribam iegūt dzīvē ko vēlamies, mums jāsāk klausīt visu "ekspertu" viedokļus (sajūtas, dvēsele, Ego).
Atgādināšu, ka mīlēt nenozīmē izpatikt. Mīlēt ir vēlme saprast un mijiedarboties.

Pagaidām liekas, ka Ego ir tas, kas izvēlas emocijas. Gan labās, gan sliktās. Ego vēlas lekt ar izpletni, laist pa kreisi attiecībās un bāzt tos pirkstus kontaktā. Tas viss raisa ļoti spēcīgas emocijas. Apslāpējot Ego, jācenšas nenoslāpēt šo izziņas vēlmi, šo prieku no materiālās pasaules, kad varam visu darīt un izbaudīt. Ja nav emociju, nav arī dzīves. Ja slāpēsim Ego, jo viņa vēlmes ir muļķīgas, tad, iespējams, slāpējam savu dzīvi, jo dzīve nav nopietna. Šīs muļķības uzlādē ar pozitīvu lādiņu un dod enerģiju ikdienai. (pavērojiet sevi un savu enerģijas lādiņu darot kaut ko aizliegtu un muļķīgu, kaut vai atcerieties bērnību, kad gāja zagt ābolus vai vienkārši parakstoties uz kaut ko traku kā izlekt ar izpletni vai nobraukt ar laivām pa krācītēm.)

Pie Ego kontrolēšanas dialoga jāatceras dvēseles teksts, kas apgalvo, ka esam vienādi. Tas nozīmē, ka Ego nedrīkst kāpt virs kāda vai līst zem kāda. Šeit ieslēdzas tā vecāku audzināšana, kaut arī ja ir tāda vēlme, tad nevar to aizliegt, jo dzīvē ir brīvās gribas princips.