Dienas citāts

“We must develop and maintain the capacity to forgive. He who is devoid of the power to forgive is devoid of the power to love. There is some good in the worst of us and some evil in the best of us. When we discover this, we are less prone to hate our enemies.”

—	Martin Luther King, Jr., Loving Your Enemies

Drošība mums garantē fiziskā ķermeņa saglabāšanu neskartu. Tas reizē bremzē garīgā ķermeņa attīstību. Noturēt līdzsvaru ir ļoti svarīgi, lai saglabātu spēcīgu gan fizisko, gan garīgo ķermeni. Nebaidīties no zilumiem un nobrāzumiem emociju un pieredzes vārdā. Fiziskais ķeremenis ir vairāk instruments, kas jākopj un kas ļauj mums piedzīvot šo dzīvi. Neizmantojot to, tas nekalpo paredzētajam mērķim.

Lika aizdomāties, kam tad mēs dzīvojam savu dzīvi un tērējam savu laiku.
Tajā pat laikā, vai viena laimīga dzīve, šajā gadījumā suņa, ir lieki iztērēts laiks? Ja barot suni ar filejām, tad droši vien mēs vienkārši izlutinām suni un barojam savu ego. Ja veltam savu laiku, lai apkoptu suni, kam tiešām tas nepieciešams... Visur apakšā ir savs motīvs. Nav balts vai melns, ir cēlonis un sekas. Vienmēr katrai darbībai uzdodot jautājumu "kāpēc?" var aizrakties līdz cēlonim un pievienojot mīlestību, var izārstēt sekas. Protams, tas ir neatlaidīgs process un var prasīt laiku. Bet beigās ir tā vērts :)

Prieks un laime (137)

Dzīvot ar dusmām un naidu ir pārāk liela atbildība. Tas ir kā staigāt ar granātu, kas jebkurā brīdī var sprāgt un nekad nevar zināt kas tiks iznīcināts. Brīžiem var ciest kāds pilnīgi nejaušs garāmgājējs, kas var tikt traumēts uz mūžu. Brīžiem varam ciest mēs paši, ja šo granātu aprokam sevī.
Patreizējais sabiedrības modelis nemāca, ko darīt šādās situācijās. Atbildes ir jāmeklē pašam. Viens gan ir skaidrs, tas nozīmē stāties pretī saviem murgiem un censties to izprast.

Dienas citāts

Drosme nav pierādīšanai. Drosme ir radīšanai.
-Agnese Bērziņa

Katram savas zvaignes

Patiesībā, es domāju, ka otro variantu izvēlētos visi, vienīgi, ja tur būt klāt vēl komforts. Visi vēlas sajust plašumu, vienotību un skaistumu, ko cilvēks nespēj ietekmēt. Tik, lai izjustu šādus skatus, bieži, nākas izjust arī temperatūras maiņas, mitrumu, knišļus, nepieciešamību pašam būvēt telti, nest mantas un doties ar kājām. Ir cilvēki, kas nejūtas savā ādā dažādos diskomforta apstākļos, tāpēc tiek dota priekšroka citām izklaidēm.
 Ļoti daudz enerģijas un uzmanības tiek tērētas mūsu tēla saglabāšanai ikdienā, ka ar laiku jau pierodam, ka nedrīkstam svīst, jo kreklā padusēs parādā pleķi, nedrīkstam vicināties pret knišļiem, jo šaurā žakete var izplīst pa vīli. Ziemā ejam plānās kurpītēs un salstam un lēnam veidojas pieradums, kad ārējie dabas apstākļi liek mums justies neērti.
Tieši tāpat kā informācijas plūdums ikdienā ir tik straujš, pārpildīts un ikdienas temps tik ātrs, ka ir grūti uzreiz pielāgoties dabas, salīdzinoši lēnajam, ritmam.
Tāpat kā gulēšana pieczvaigžņu viesnīcā vairāk asociējas ar sasniegumiem dzīvē, bet gulēšana teltī, ar to, ka nekas nepieder. Kaut kur jau tiek reklamēts, jo veiksmīgāks cilvēks, jo mazāk viņam jādara - kalpones, viesnīcas, šoferi utt.
Tās ir tikai dažas lietas. Bet jebkurā gadījumā, priekš manis, daba ir iespēja visu lieko nomest nost. Dabā cilvēks ir cilvēks bez sasniegumiem, bez lielā naudas maka. Dabai neinteresē tavas ambīcijas, tavas fobijas. Ar dabu tu esi vienā līmenī. Abi vienlaicīgi paši par sevi un abi ietekmē viens otru. Abi spēcīgi. Ja cilvēks dabā jūtās maziņš, tad viņš ir izkritis no dabiskās vides un par spēka avotiem, iespējams, ir pieņēmis naudu un kontroli. Tieši kontrole ir tā, kas dabā nepastāv. Ir plūdums. Savu darba nedēļu mēs spējam kontrolēt, jau zinām cikos dzersim kafiju, cikos iesim pusdienās. Ja kaut kas nenotiek pēc plāna, tas liek mums satraukties. Dabā viss ir vairāk pēc fizikas likumiem - ja mitrums gaisā ir par daudz tad līst, ja kokam par smagu, tad viņš gāžas un neviens nav, kas pasaka ka viņam jāpaciešas vai viņam nav tādu tiesību aizskart zemē augošu uzpūtīgu pūpēdi.  
Atgādinu, ka nav slikti ne pieczvaigžņu viesnīca, ne telts pļavas vidū. Tās ir dzīves vērtības un dzīves scenāriji, kas tiek izspēlēti. Katram gan novēlu dzīvi uztvert kā apli nevis piramīdu. Apli, kam sākums un beigas vienmēr ir savienotas.

Prieks un laime (136)

Stāsts bez ausīm lēnām izdziest klusumā.

Tas attiecas arī uz klačām darbā, intrigām un netīrās veļas mazgāšanu. Tas attiecas arī uz labo darbu popularizēšanu. Bieži citu slavināšana ir psiholoģiski grūtāka, jo visur spraucās prāts un salīdzina mūs ar citiem. Ja nejūtamies pārāk pārliecināti par sevi, tad citu slavināšana var izrādīties grūtāka, jo tādā veidā varam justies mazvērtīgāki.
Ja negribam sev apkārt negatīvas sarunas, tad jābeidz uz tām reaģēt.
Ja gribam apkārt pozitīvas sarunas, jāceļ savs pašvērtējums, lai dzirdot par citu sasniegumiem, labo atpūtu, mums nepiezogas skaudība, mazvērtība vai dusmas, ka esam apdalīti. Visi ir spējīgi uz sasniegumiem, lielisku atpūtu un veiksmīgu dzīvi, bet to nevar dabūt vienā dienā un pats galvenais tie ir tikai blakus produkti, ko maldīgi uzskatam par mērķiem.

Mūzika: Nick Mulvey - Cucurucu

"Listen to me son, I'll tell you why your father's strong

Cause he can still say every single day, he's yearning to belong"

Vēlme iederēties ir tā kas liek mums socializēties, kas liek attīstīties. Reizē liek ilgoties...

Visi vēlas sajust piederību un mīlestību tik ceļi kā to panākt ir dažādi. Citi gaida, citi skalda. Citi meklē ārā, citi iekšā. Visu mērķis pašu pamatā viens un tas pats tik no audzināšanas atkarīgs- vai caur atzinību un sasniegumiem, vai perfektām attiecībām, caur reliģiju, mieru, meditāciju- visi vēlas iederēties kaut kur visuma sistēmā.  

Ir atļauts kļūdīties

Atceļot šo vēlmi būt perfektam, bet tieši pretēji, atļaujot sev būt bērnam, mēs padaram savu pasauli plašāku, jo tiek nojauktas robežas. Mūms vairs nav jābūt visu zinošiem, tīriem, kārtīgiem, perfektiem, komunikabliem. Ja drīkstam nezināt, tad uzdrošināmies jautāt. Ja drīkstam būt šmulīgiem, tad atļaujamies ielekt arī peļķē jautrā noskaņojumā. Ja drīkstam stostīties cilvēku priekšā, tad atļaujamies uzrunāt cilvēkus, kuru priekšā jūtamies neveikli. Tas viss padara pasauli par brīnišķīgu vietu, kur var mācīties un priecāties. Mēs visi mācamies. Augam. Šaubāmies. Kāpēc izlikties, ka tā nav?

Citāts no Facebook

JEFF BROWN

pirms 5 stundām · 

Most of the greatest achievements on the planet are unknown to others- private overcomings, silent attempts at belief, re-opening a shattered heart. The real path of champions truly lies within- the transforming of suffering into expansion, the clearing of horrifying debris, the building of a healthy self- concept without tools. The greatest achievers have found a way to believe in something good despite being traumatized and fractured on life’s battlefields. No matter what else they accomplish in their lives, they are already champions. One day the world will realize that it is much harder to heal a shattered heart than excel at athletics. Go(l)d medals all around… (~an excerpt from 'Love it Forward', image by Patricia Dolloff

Gold medals all around....jo vairāk tiek iepazīti cilvēki, jo vairāk liekas, ka visi pelnījuši zelta medaļu....