svētdiena, 2014. gada 26. oktobris

Lika aizdomāties, kam tad mēs dzīvojam savu dzīvi un tērējam savu laiku.
Tajā pat laikā, vai viena laimīga dzīve, šajā gadījumā suņa, ir lieki iztērēts laiks? Ja barot suni ar filejām, tad droši vien mēs vienkārši izlutinām suni un barojam savu ego. Ja veltam savu laiku, lai apkoptu suni, kam tiešām tas nepieciešams... Visur apakšā ir savs motīvs. Nav balts vai melns, ir cēlonis un sekas. Vienmēr katrai darbībai uzdodot jautājumu "kāpēc?" var aizrakties līdz cēlonim un pievienojot mīlestību, var izārstēt sekas. Protams, tas ir neatlaidīgs process un var prasīt laiku. Bet beigās ir tā vērts :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru