Imants Ziedonis

Nav laiks. Ir tikai mirkļi – ellišķi sāpīgi un dievišķi skaisti. /Imants Ziedonis/

Let your spirit soar...

   

  

  

Uzticēties dzīvei...

Vai tiešām kapitālisms, konkurence un darba verdzība ir radījusi tādu sabiedrības modeli, kur ja kāds smaida, tad ir jucis vai salietojies, ja kāds uzrunā, tad viņam kaut ko no tevis vajag vai grib kaut ko pārdot?

Vai tiešām mūsdienās draudzība un mīlestība noved pie sāpēm un dunčiem mugurā? Vai tā ir kaut kāda veida "ego sabiedrība", kur viss balstās uz savu ego labumu nevis sabiedrības labumu? Kur darīšana ir svarīgāka par jautājumu uzdošanu, kur apšaubīt un uzdot jautājumus ir valsts iekšējās drošības pārkāpums. Tradīciju lauzšana. Tēvs vergoja, vectēvs vergoja tātad tā jābūt.

Kāda nākotne sagaida šādu sabiedrību ilgtermiņā? Iespējams emocionālais tukšums, garīgā sadegšana, pelēcība un vientulība.

Ja mēs nevaram uzticēties, mēs nevaram būt laimīgi, nevaram attīstīties, jo visu laiku mums jāuzmanās, jāsargā mugura, lai neiedur, jāsargā naudas maks vai nenozog, jāsargā sirds, lai nesamīda. Jāgrābj sev, lai varētu izdzīvot, jākrāj mantas, lai pietiktu mūžam.
Bez uzticības mums nav gaišas nākotnes, tikai eksistence, kur galvenais ir sevi nosargāt. Izdzīvot ne dzīvot.

Par laimi ir daudzi cilvēki, kas veras vaļā. Iet pa ielu un tiešām no sirds smaida. Nes šo pozitīvo enerģiju. Un tas izplatās, jo izskatās, ka visiem šī pelēcība beidzot ir pieriebusies. Lēns, bet neapturams process ir sācies...Vismaz man tā izskatās. Es tam ticu, es tam gribu ticēt...
(ceru, ka neapdedzināšos...)

Pasaules cilvēki krāsās...

Nezinu kā jums, man šī pēdējā bilde liekas viskrāsainākā no visām. Gaisma veļas aumaļām ārā. Smaids un pozitīva enerģija tomēr izkrāso cilvēku vairāk par smukām drēbēm un smukām acīm.

TedTalks video: Paškontrole

Pirms pāris dienām redzēju video, kas lika padomāt. Kāpēc mēs zinām, bet nedarām?

Thai Health Promotion Foundation- Smoking Kid

Un protams atbildi ilgi nevajadzēja gaidīt.
TED Talks video par paškontroli un kārdinājumiem.

TEDxWoodsHole - Dan Ariely - Temptations and Self-Control

"In the future we are wonderful people, only problem is we never live in the future, we live in the present."

Vienmēr ir izvēle. Mums pastāv brīvās gribas princips, bet jārēķinās, ka visam ir sekas, tāpēc jāiemācās būt godīgam pret sevi. Vienmēr vajag sev jautāt ko es patiešām vēlos un ko es no tā iegūšu. Vai īslaicīgs baudas mirklis ir spēcīgāks par tēlu kādu vēlamies būt. Vai mūsu mirkļa vājums atsvers zaudēto...Tik līdz mēs pakļaujamies šiem mirkļa vājumiem mūsu mērķi attālinās, mēs sākam sevi šaustīt par izdarīto izvēli.

Tāpēc vispirms jāsāk mīlēt sevi. Lai dzīvē vispār mēs kaut kur tiktu, tas ir pirmais nosacījums. Ja mēs mīlam sevi, mēs mākam sev piedot, mākam būt godīgi pret sevi. Mīlot sevi mēs negribam nodarīt sev pāri, mēs negribam nodarīt citiem pāri. Mīlot sevi mēs ieraugām sevī skaisto, mēs pasaulē ieraugām skaisto, citos cilvēkos ieraugām skaisto. Jo nav vairs jāsalīdzina, nav vairs jākonkurē. Mēs sevi vairs negribam apbižot un mēs kļūstam stiprāki pret mirkļa vājumiem. Stiprāki, jo negribam, lai mūs citi apbižo. Mēs sākam apzināties savas patiesās vēlmes. Būt slaidam, būt bagātam vairs nav tik svarīgi, jo mēs jau iegūstam ko vēlamies. Mīlestību un apliecinājumu no svarīgākā cilvēka...no sevis paša. Slaidums un bagātība nāk kā blakus produkts, jo negribam sēdēt sasmakušā darbā uz vietas vai cīnīties ar aizdusu uzkāpjot trešajā stāvā. 

Marš sevi sākt mīlēt, lai pasaule kļūtu labāka...

Pilnmēness ietekme.

Nekad agrāk nebiju novērojis spēcīgu pilnmēness ietekmi uz manu organismu, bet nu šoreiz bija pa pilnu programmu. Pirmdien biju baudīt sniegu, slēpojot (dēļojot) uz kalna. Baudīju tuvāk nekā gribētos, visu laiku gāzos un vēroju sniegu makro tuvplāna režīmā. Otrdien vienkārši kā zombēts staigāju. Tikai vēlāki novērojumi liecināja, ka manas "veiksmes" sakrita ar pilnmēness ciklu. Bet nu manas mēnešreizes beigušās un atkal jūtos kā cilvēks. Daudz maz...

Novērtē mirkli...

Prieks, ka ir iespēja elpot, ka ir iespēja dzīvot. Prieks, ka varu priecāties, mācīties. Prieks, ka varu kļūdīties un maldīties. Prieks, ka ir iespēja pašam pieņemt lēmumus un  redzēt savu lēmumu sekas. Prieks, ka esmu brīvs un sava ceļa noteicējs. Es nezinu cik ilgi es dzīvošu, bet centīšos dzīvot katru dienu. Priecāties katru dienu. Mīlēt katru dienu. 

Glāze ir pa pusei pilna vai tukša?

Ciešanas kā nepieciešamība...

Lai plastilīnu izveidotu par kaut kādu daudz maz normālu figūru, viņš drusku jāpaderformē. 

Kas kuram ir ciešanas vēl ir drusku diskutējams jautājums. Vienam slēgts McDonalds ir pasaules traģēdija, cits visu uztver kā kaut kādu pasaules kārtību un aci nepamirkšķina kād viņam dzīve belž pa olām.

Dzīves pārbaudījumi ir arī motivācija kustēties. Kā teikt sēž kā sēne, kamēr nedabū sitienu pa dibenu. Lai būtu virzība jāpārvar pretestība. Nav pretestība, nav attīstība.

Ja nebūtu ciešanu, sēdētu mēs te svētlaimē un smaidītu kā idioti...Iespējams būtu garlaicīgi. Ir tāds uzskats, ka paradīzē ir garlaicīgi, jo tur nav šo svārstību. Tur ir tikai mīlestība, bet kā mēs zinām, viss nāk caur salīdzinājumiem. Lai zinātu sātu, jāzin kas ir bads. Lai zinātu kas ir laime, jāzin kas ir bēdas. 

Galvenais ir nekoncentrēties tikai uz ciešanām, jo tad mums šī čaula aizveras un pasaule liekas kā ļaunuma perēklis. Ikdienā ir daudz skaistā, labestības, mīlestības, jautājums uz ko mēs koncentrējamies. Ja ejam caur ciešanu periodu jābūt ticībai, ka tas ir tikai laika jautājums līdz atkal uzspīdēs saule. Galvenais nepadoties un neaizvērties.

Auksti?

Reālā laika prognoze šodien Oimjakonā Krievijas ziemeļaustrumos. Viņš skaitās viens no aukstākajām ciemiem uz pasaules jeb kā viņu dēvē - "zemes aukstuma pols". 1926 gada 26 janvārī rekords bija -71,2 °C. Iedzīvotāju skaits 521.

 

  

  

Informācijas laikmets

Pa lielam viss ir kārtībā. Informācija ir pāri pārēm, bet ja nav slinkumiņš var atrast avotus, no kuriem nāk tieši mums nepieciešamā informācija, kas stiprina mūsu zināšanas. 

Kas vienkārši peld pa informācijas straumi parasti tiek aiznesti materiālisma un pasaules nežēlības labirintos, tie kas airējās, tie atrod zelta dzīslas, pozitīvo un sev nepieciešamo. 

Nevienā laikmetā iegūt informāciju nav bijis tik viegli. Vienīgi jautājums, ko mēs darām ar šo informāciju.