Pēdējā laikā diezgan cītīgi cenšos pārvarēt bailes, kompleksus un fobijas, lai kļūtu par cilvēku kāds pats vēlos būt. Biju jau diezgan drošs, ka esmu pārvarējis grūtāko- bailes. Likās, ka visu pamatā ir primitīvas un virspusējas bailes. Patiesība, manā gadījumā, ir daudz dziļāka.
Manī ir vēl kāds iestrādāts aizsardzības mehānisms, kas pilda savu funkciju, bet pār kuru man vairs nav tiešas varas. Kaut kas tik dziļš, ka vajadzēs pamatīgāku lāpstu.
Es to esmu sācis un pagaidām netaisos apstāties. Lāpsta ir atrasta, vajag tikai rakt. Tagad zinu kurā virzienā.
Darbs ar sevi nav viegls, bet labāk it to pabeigt vai nesākt nemaz, jo pa vidu esi kā izķidāts pacients uz operācijas galda. Ir tikai sliktāk, kamēr nesaliek visu pa vietām.
Ļoti interesanta tēma un man arī ārkārtīgi tuva, būtu forši kādā radošajā vakarā padalīties, kā katram ar šīm lietām iet....
AtbildētDzēst