Lai plastilīnu izveidotu par kaut kādu daudz maz normālu figūru, viņš drusku jāpaderformē.
Kas kuram ir ciešanas vēl ir drusku diskutējams jautājums. Vienam slēgts McDonalds ir pasaules traģēdija, cits visu uztver kā kaut kādu pasaules kārtību un aci nepamirkšķina kād viņam dzīve belž pa olām.
Dzīves pārbaudījumi ir arī motivācija kustēties. Kā teikt sēž kā sēne, kamēr nedabū sitienu pa dibenu. Lai būtu virzība jāpārvar pretestība. Nav pretestība, nav attīstība.
Ja nebūtu ciešanu, sēdētu mēs te svētlaimē un smaidītu kā idioti...Iespējams būtu garlaicīgi. Ir tāds uzskats, ka paradīzē ir garlaicīgi, jo tur nav šo svārstību. Tur ir tikai mīlestība, bet kā mēs zinām, viss nāk caur salīdzinājumiem. Lai zinātu sātu, jāzin kas ir bads. Lai zinātu kas ir laime, jāzin kas ir bēdas.
Galvenais ir nekoncentrēties tikai uz ciešanām, jo tad mums šī čaula aizveras un pasaule liekas kā ļaunuma perēklis. Ikdienā ir daudz skaistā, labestības, mīlestības, jautājums uz ko mēs koncentrējamies. Ja ejam caur ciešanu periodu jābūt ticībai, ka tas ir tikai laika jautājums līdz atkal uzspīdēs saule. Galvenais nepadoties un neaizvērties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru