Viens no komiksiņiem, kas trāpa tieši sirdī. Kad paša pārliecība ielikta cita vārdos, gribas saukt urrā.
Mums ir jāizvirza mērķi un jāiet tiem pakaļ. Ja sākam šaubīties, tad "visums" vairs nezin viņi palīdz vai nē, jo ja tu šaubies, kā lai viņi zina kas tev vajadzīgs. Katram mums ir sava pasaule un tikai mēs paši esam šīs savas pasaules valdnieki, tikai mēs nosakām savas pasaules kārtību vai nekārtību. Šo pasauli mēs vadām ar domām, ar vārdiem. Ja mainām domas ik pēc nedēļas, tad nekas nepaspēj realizēties...Vēl viena lieta ir šī kustība, mums jābūt šim ticības lēcienam nezināmajā. Daudziem ceļš jau rozēm kaisīts, bet starta kā nav tā nav, jo nezāles jau pierastas un zināmas kur dzeļ un cik ilgi sāp.
Viss iet kopā- nodoms ar kustību. Ticība ar spēku. Ja tas viss ir, tad neizdoties nevar...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru