Mirkļa brīnums

Mēs sākam novērtēt notikumus, kad tie tuvajās beigām, jo tad vienkārši zinām, ka nekas slikts vairs nenotiks un var sākt priecāties. Mums vajag beigas, lai spētu baudīt, jo iespējams baidāmies no sliktā.
Patiesībā, ja mēs spējam uzticēties dzīvei, nav svarīgi vai tas ir sākums, vidus vai beigas, jo viss reizē ir gan sākums, gan beigas. Ir mirklis. Mirklis, kurā esam šeit un kuru apzinamies. Mūsu nākotne un mūsu pagātne ir mūsu galvās, līdz ar to visi sākumi un visas beigas mums ir galvās. Ja šaubamies par nākotni, tas nozīmē, ka apšaubam sevi. Nevajag apšaubīt sevi, jo, ja turēsim acis un ausis vaļā, spēsim kustināt kalnus un veidot fantastiku piedzīvojumiem pilnu dzīvi. Tas nenozīmē, ka viss izdosies, bet tas nozīmē, ka būs progress un noteikti būs ko stāstīt mazbērniem.