Mēs varam palīdzēt cilvēkiem, jo tiešām to darām aiz mīlestības. Mēs varam palīdzēt, jo baidāmies, ka tas varētu notikt ar mums. Mēs varam palīdzēt aiz aprēķina, jo gribam kaut ko pretī. Mēs varam palīdzēt, jo gribam kādam izrādīties. Darbība viena. Pat cēla. Bet mērķi ir dažādi. Ne vienmēr labi. Tik un tā tauta slavēs, draugi gavilēs, politiķi apbalvos. Bet no sevis neaizbēgt. Tie kas tic kvantu fizikai un pievilkšanās spēkam, sapratīs, ka ir labi cilvēki, kam notiek sliktas lietas, tikai tāpēc, ka apakšējais mērķis nav bijis tīrs un ir dabūts spēriens. Ir ļoti svarīga šī mūsu pašu formulācija un analīze, kāpēc mēs kaut ko darām. Ja aiz bailēm vai ego apmierināšanai tad agru vai vēlu var aplauzties. Jādefinē sev precīzi kāpēc. No otras puses ja nepalīdzēsim kādam arī dabūsim spērienu, jo mēs esam mīlestības būtnes un nav lielākā grēka par vienaldzību, tāpēc jājam stikla kalnā ne dēļ balvas un ne dēļ slavas, bet tāpēc ka esam trešie tēva dēli, kas ar savu vienkāršību, naivumu un pasaulīgo mīlestību spēj sasniegt visu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru