Radi pats sev paradīzi

Vienmēr novērtē, kas jau ir un redzi ceļu, ko vēlies iegūt.
Vienmēr priecājies par savu šķūnīti, bet tiecies uz pili (ja vēlies protams). Ja liekas, ka nekā nav un esi abižots, tad nevar neko vairāk iegūt, jo nav pamata uz kā augt lielākam. Koks bez saknēm. Māja uz puņķiem, kas sabruks ar laiku.

Gribam krutu spoguļkameru (foto), bet nenovērtējot savu ziepju trauku, mēs netaisam bildes, neaugam un līdz ar to arī spoguļkamera nedos tādu rezultātu. Vienkārši sūdīgas, bet asākas bildes. Bilžu skaistums neslēpjās asumā, bet emocijās vai lietās, ko gribam tvert.

Gribam lielu māju, bet nespējam iekārtot savu vienistabas dzīvokli un piepildīt to ar dvēseli, tad kā mēs spēsim piepildīt lielu māju? Mājas nav lielumā vai ērtumā, māja ir vieta, kur dvēselei atpūsties, kur sajusties pašam. Un tam vajag nedaudz. Tikai stūrīti ar savu enerģiju. Ja stūrītis ir auksts, tad neesi vēl sasildījis. Ja dotajā brīdī vari vairāk, tad dari.

Gribam krutu darbu ar lielu algu. Bet ar laiku kruts darbs rada depresiju, jo nedaram to ar mīlestību, bet dēļ naudas. Un tā kā nauda ir, bet nav laika to sakarīgi tērēt, tad pazūd jēga. Dzīvojam pārtikuši, bet 8 stundas vergojam, 8 stundas gribam kaut ko citu un 8 stundas nevaram aizmigt. Ja tā, tad varbūt neesam īstajā vietā.

Viss sākas pamazām un ar lietām, kas jau mums ir. Novērtē to un pamazām liec klāt. Ja iegūstam uzreiz, tad čiks vien sanāk, jo solīto laimi lietas nenes. Ja mīlēsim, ko darām, tad attīstība mums ir 100% garantēta, jo liekot mīlestību lietas aug uz izplešas. Pieliekot virzienu mūs nevar apturēt.

Novēlu katram savu Holivudu savā Čierītī, Ziepītī, Purčikā utt. Kārtējo reizi piebildīšu, ka mēs paši veidojam savu paradīzi ar lietām, kas jau mums ir, pieliekot beznosacījuma mīlestības vektoru klāt.