Cilvēki drusku baidās klusuma, bet tieši klusumā var izjust šīs saiknes. Cilvēki baidās bēdu un baidās depresijas, bet, manā skatījumā, tas ir tāds pats organisma ārstēšanas veids kā paaugstināta temperatūra. Bēdas un depresija ir organisma emocionālā ārstēšana, bet ja turpinam skriet un sisties pret to pašu sienu, tad izārstēties ir grūti. Klusumā mēs pieņemam lēmumus. Pēc asiem strīdiem, pēc asarām klusumā savā strūrī mēs pieņemam lēmumu kāda ir mūsu attieksme pret šo cilvēku, kas maina visas turpmākās attiecības ar šo cilvēku. Tieši asarās klusumā un depresijā mēs uzmetam "mīksto" visas pasaules stresiem un tas maina visu mūsu turpmāko dzīvi. Attieksmi pret darbu utt. Šajā bēdu un klusuma brīdī, kad šķietami esam dzīves zemākajos punktos, mēs varam pieņemt lēmumus kā mainīt dzīvi. Svarīgi ir apzināties, kas tad mūs neapmierina un klusumā mēs zināsim, ko darīt. Ir svarīgi pieņemt sevi ar saviem trūkumiem, jo tad būsim gatavi dzirdēt arī kas mūsos ir jāmaina, lai izmaiņas notiktu. Ir jāsaprot, ka jādara kaut kas citādāk nekā līdz šim.
Ja saslimstam no peldēšanās aukstā ūdenī, tad tas nozīmē, ka jāmaina stratēģija. Tas nenozīmē, ka mums jābeidz peldēt! Iespējams vajag peldēt siltākā ūdenī. Ja gribam to pašu ūdeni, tad vajag vispirms pastrādāt ar sevi- norūdīt sevi, padarīt organismu stiprāku. Bet no mūsu raudāšanas un nekā nedarīšanas nekas nemainīsies. Katru reizi, kad iesim peldēt saslimsim, līdz vienā brīdī varam atmest domu par peldēšanu, kaut arī tas prasa tikai nelielu darbu ar sevi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru