Pieņemt jauniešu naivumu un vēlmi baudīt dzīvi. Labākais ko mēs viņiem varam dot - ļaut viņiem būt un būt blakus ar padomu, ja to mums lūdz. Būt ne pa tuvu, lai ļautu elpot un ne pa tālu, lai būtu redzes lokā. Tas attiecas arī uz visiem draugiem, radiem un cilvēci kopumā. Jo bez pieredzes, padoms ir tikai tukša skaņa. Ja cilvēks grib ieskriet durvīs, vajag pajautāt vai viņš to vēlas. Ja atbilde ir apstiprinoša, tad noliekam vismaz spilvenu, lai krītot arī duspsis nesasitas :D Tādā veidā cilvēks gūst pieredzi un arī sajūtu, ka kāds ir blakus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru