Priekšstats par pasauli tiek radīts apzināti mūsu galvās. Cik vienkārši pasaule mainās, brīžos kad esam priecīgi vai iemīlējušies. Cik daudz krāsu, kad lasām iemīļotu grāmatu vai skatāmies aizraujošu filmu. Cenšoties ieraudzīt pozitīvismu ikdienā, mēs izkrāsojam pasauli, jo ikdienu vairs nevada zemapziņa, bet apzinātais prāts, kas arī dod sajūtu ka laiks izstiepjas tik pat garš kā bērnībā. Bērnībā viss bija interesants un jauns un vērojām to visu ar aizrautību un laiks likās mūžīgs, iešana gulēt bija nepatīkams obligātais pasākums, jo no katras dienas vēl gribējās izspiest maksimumu un iepazīt vēl kaut ko. Kaut vai vakara filmas. Arī mošanās bija enerģiskāka dienās, kad mēs apzinājāmies, ka mūs sagaidīs kaut kas aizraujošs. Šādas sajūtas mēs esam zaudējuši, jo šķietami esam iepazinuši pasauli un savas rīcības esam atstājuši zemapziņai, kas operē autopilotā un nesaglabā detaļas, līdz ar to liekas arī ka laiks skrien, jo vienkārši atmiņas par darbībām netiek reģistrētas. Uztver pasauli kā brīnumu, dari kas patīk un kas interesē un būs gan laiks, gan enerģija, jo viss būs jauns un interesants. Saprotu, ka rēķini jāmaksā, bet arī ikdienā var sākt iepazīt pasauli. Kaut vai vērot ielas. Ko tad redzēt uz ielas? Cilvēkus...kokus....suņus. Katram sunim, kokam savs raksturs kā tas kustas, katram cilvēkam sava poza pieturā :D Debesis nekad nav vienādas un ja tās vēro, var redzēt kā tās dzīvo, plūst un mainās. Arī darbā reizi stundā velti piecas minūtes acu atpūtai no monitora un papēti skatu pa logu. Var vienkārši vērot un nedomāt. Vienkārši būt. Būt vienotam. Var aizvērt acis un izteikt kādas afirmācijas.
Mums visiem ir spēks, esam vienoti un savas dzīves noteicēji. Mēs esam pie pults savi videospēlei, ko sauc par dzīvi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru