Brīžiem tas nozīmē atsiet striķus akmeņiem, kas tur mūs dzelmē. Brīžiem šie akmeņi ir tik pierasti, ka grūti no tiem atvadīties, bet ir svarīgi zināt, ko mēs īsti gribam. Brīvība drusku biedē, jo tā paver daudz iespēju. Izvēlies savu ceļu un ej ar paceltu galvu tāpēc, ka esi izvēlējies pieredzēt. Tas nenozīmē laimi uzreiz, bet jo vairāk mēs sitamies, jo vairāk mēs spējam atrast sevi un savu laimi. Sēžot pie piespiedu apstākļiem tāpēc, ka mums tāds pienākums (pārsvarā ģimenes saites), nozīmē savas dzīves grožu atdošanu. Savā ziņā kalpa dzīve, kur mēs pazemīgi kalpojam un ubagojam atļauju uz laimi. Suņa dzīve, kur saimnieks nelaimīgs, jo jābaro suns un nelaimīgs suns, jo rupjš saimnieks, bet abi dzīvo it kā bez otra nevarētu iztikt. Cenšas atstrādāt kaut kādu karmu, bet karma ir mezglu atsiešana nevis sēdēšana piesietam. Šādi laimi varam noķert tikai piesietās ķēdes rādiusā. Visi cilvēki ir brīvi. Ķēdes ir galvā. Mīlestība nesāp. Diskomfortu rada pieradums un izdevīgums. Patiesa mīlestība ļauj cilvēkiem būt brīviem. Būt brīvam pašam un citiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru