Dienas citāts (14)

The Idealist

I love unmade beds. I love when people are drunk and crying and cannot be anything but honest in that moment. I love the look in people’s eyes when they realize they’re in love. I love the way people look when they first wake up and they’ve forgotten their surroundings. I love the gasp people take when their favorite character dies. I love when people close their eyes and drift to somewhere in the clouds. I fall in love with people and their honest moments all the time. I fall in love with their breakdowns and their smeared makeup and their daydreams. Honesty is just too beautiful to ever put into words. - Unknown

Cilvēks ir pavisam cits šādos citātā aprakstītos brīžos. Pats. Bez noteikumiem. Patiess. Pārāk samākslotā vidē, kur ir tendence uz perfekciju, patiesums ir tas, kas pietrūkst visvairāk. Brīvība atļauties būt vājam. Raudāt skumjos brīžos un būt apjukušam un atzīties, ka nezin kā rīkoties tālāk. 

Galu galā neviens nedod ordeņus par to, ka ārēji izliekamies stipri vai vāji (ja dod, tad cik nopelnījuši jūtamies tos saņemot). Svarīgi ir risinājumi nevis ilūzija, ka viss ir kārtībā. Brīžos, ka spējam atzīt savu vājumu, dod iespēju citiem mums palīdzēt un tādā veidā procesus kaut kādā veidā paātrināt. Kaut vai saņemot klusu līdzjūtību. 

Arī savai dvēselei mēs spējam lūgt palīdzību, kad jūtamies bezspēcīgi. Lai uzklausītu dvēseli, mums jābūt patiesam un jābūt jautājumam pēc palīdzības. Pēc tam klusumam. Jāklausās, ko iesaka citi, ko saka klusums vai kāda dziesma ieskanas radio. Tās visas ir atbildes, mums tik jāmeklē...jāatzīstas, ka kaut ko nezinām un jāklausās.