Prieks un laime (54)

Svarīgs ir tikai tavs viedoklis

...

Video: Izdari izvēli

Fobijas...

Prieks un laime (53)

Desertu ēst pirmo?

:)

Mīlestības bāka

Rīts sākas ar fantastisku saulaustu...

tici

Rūpes par vidi. Kam mēs to visu daram?

Viss ko tu dari ir vienīgi un galīgi tikai priekš tevis paša. Ja kādam palīdzi, tad radi labāku vidi sev apkārt, ja mīli, tas padari savu pasauli gaišāku, jo kādu enerģiju dod, tādu saņem atpakaļ. Tik vienkārši. 

Prieks un laime (52)

Melnais humors

Sāc ar savu dārziņu un tad ej plašāk. Mums pašiem jātiek ar daudzām lietām galā pirms skriet uz Āfriku glābt bērnus. Problēma jau sākās ar to, ka daudzi risina citu problēmas nevis savējās. Līdz ar  to kā mēs varam dot mīlestību, ja pašiem tās trūkst? 

Kā iemests akmens ezerā, vilnis izplešas no centra uz āru. Sāc ar sevi un pasaule mainīsies. Esi akmens savā pārmaiņu ezerā. Un maini pasauli no centra uz āru. 

Bet ja ir impulss, ka vajag palīdzēt Antarktīdas pingvīniem, tad noteikti vajag reaģēt.

Uzņemies atbildību

Viss ir spogulis. Viss ko ieraugam, viss kas aizkustina vai kaitina esam mēs paši. Redzam tikai lietas, ko vēlamies vai lietas no kā bēgam.

Pietiek bēgt

Pacelts vēlreiz: Mūzika: "Falling Slowly"- Once

No filmas "Once" 2006

Tikko noskatījos filmu. Iesaku, kas grib romantisku filmu ar labu mūziku.
Filma ir par cilvēkiem :) par pazudušām dvēselēm, kas meklē vietu šajā pasaulē. Kas grib būt mīlēti un mīlēt citus.
Vienmēr kokam ir divi gali. Gribam brīvību, bet ir mammas, par ko jārūpējās, tēti, ko negribam atstāt. Ir sāpēs no pagātnes un bailes no nākotnes. Viss vienā mikslī vienlaicīgi ceļ mūs spārnos, ļauj mums sapņot un tajā pašā laikā tur mūs pie zemes un neļauj lidot. Tikai drosmīgiem izdodas tikt uz priekšu.
Bailes no nezināmā ir pašas trakākās bailes. Daudziem tās ir tik lielas, ka viņi izvēlas zināmas ciešanas jeb precīzāk zināmus cilvēkus, kas jau sāpinājuši, un cer, ka tie mainīsies nevis jaunus cilvēkus, ko satiekot, dvēsele dzied. Šī cerība, ka būs labāk ir tā kas mūs virza uz priekšu, bet tajā pašā laikā neļauj aizlidot, jo aizmālē acis ar maldiem, ka cilvēki tāpat mainīsies (cilvēki mainās, bet jaunos apstākļos, nevis tajos pašos, kas viņus ir izveidojuši līdz šim). Cerība ir spēcīgāka par drosmi, jo drosme prasa aktīvu rīcību, cerība prasa tikai gaidīt. Drosme brīžiem prasa iet kad kājas ir salauztas. Cerība ļauj gaidīt, kad ir sasists pirkstiņš.
Vēl viena lieta, ko aizdomājos par domu spēku. Mēs it kā kaut ko tik ļoti gribam, ka nepamanām, ka tas stāv mums deguna priekšā. Dāvanas nāk iesaiņotas. Mēs nezinām, kas ir iekšā, ja pat necenšamies to noskaidrot. Izliekam "sludinājumu" ka gribam otru pusi, bet atraidām visas iespējas pat neiepazīstot cilvēku tuvāk. Gribam zīmi no dieva par kaut ko, bet neesam pārliecināti vai zīme ir īstā. Šaubas neļauj mums atvērt Ziemassvētku dāvanas, jo baidāmies, ka nedabūsim, ko bijām vēlējušies.
Vēl vien lieta :) Ja cilvēks kaut ko dara ar visu dvēseli, tas nevar neizdoties.  Pat ja citiem tas neliksies nekas īpašs, tas būs mūsu radīts. Mūsu miesas un gara apvienojuma rezultāts nevar būt parasts. Visi bērnības zīmējumi ir īpaši, viss ko esam radījuši ir īpašs, jo tas nāk no mūsu dvēseles. Viss ko radām savā ziņā ir dvēseles spogulis. Kas ir bijis aktuāls, kas tuvs un kas ir sāpējis. Visi dzejoļi ko rakstījām, gleznas ko zīmējām...mūzika, ko radījām atspoguļo mūsu stāvokli, mūsu prasmes. Patiesībā tas ir ātrais tests vai mēs spējam pieņemt sevi kādi mēs esam un vai sevi mīlam kādi esam, tikai jāapskatās, ko esam radījuši kādu laiku atpakaļ.
Iesaku pavērot arī fona personāžus, kāda ir dzīve "laimes zemē". Kāda starpība tu esi vergs mājās vai vergs, bet ar televīzoru ārzemēs. Kāda ir viņu emocionālā pasaule un kāds varētu būt viņu dzīves stāsts?
Kamēr nekļūsim drosmīgi, kamēr nesāksim rīkoties un nesāksim radīt, kamēr nedosim beznosacījuma mīlestību cilvēkiem un lietām ko darām, viss paliks nemainīgs. Mēs esam savas dzīves radītāji, bet lai radītu vajag drosmi.

Vienlīdzība

No facebook lapas:

The Idealist

In 1967 Kathrine Switzer ran a marathon five years before women were allowed to.

Mēs ejam pareizā virzienā. Raugoties atpakaļ, liels ceļš ir noiets. Un visas pārmaiņas sākās tikai tāpēc, ka kāds uzdrošinājās darīt. Ne ar kādu cīnīties, bet vienkārši iet un darīt. Nav jāpeld pret straumi, dari ko sirds liek. 

Prieks un laime (51)

Padari dienu īpašu...

Fragments no filmas "500 Days of Summer"

To vai mēs izdarām kaut ko vērtīgu, ir tikai mūsu izvēle.
Ja mēs gribēsim, atradīsim gan laiku, gan spēku...

Pasmaidi :) (2)

Ne visas dāvanas ir jāpieņem

Vai nu dari vai nē. Un ar sirds pārliecību.

Instrumenti...

Nauda, ieroči, reliģija, kapitālisms, zīlniecība tie visi ir instrumenti. Kā mēs viņus lietojam ir mūsu izvēle. Nav labu vai sliktu instrumentu. Visi var celt un visi var graut. Cilvēks nosaka kādā veidā tas tiek lietots.

Prieks un laime (50)

Pasmaidi :)

Vienlīdzīga attieksme

Pārdomas: Vienlīdzīga attieksme vai tomēr iedalīšana kaut kādos standartos. Kārtējās kastītes, kurās saliekam kā mums jāreaģē, jo līdzīgi reaģējām ar citiem dārzeņiem?
Vai tomēr jābūt patiesiem pret sevi kaut arī nedaudz aizskar citu jūtas?
Vai mums jāmelo, jo citi nespēj iemīlēt sevi kādi viņi ir?
Kas svarīgāk izlikties, lai nesāpinātu vai būt patiesam?
(Tolerance- iecietība pret citu uzskatiem, ticību, paražām)
Atbilde laikam: pēc iespējas nesāpināt sīpola jūtas tajā pašā laikā neejot pretrunā ar savu pārliecību. Un ja paraudāt nav pretrunā, tad raudiet griežot burkānus, jo ēdot laimīgu un par sevi pārliecinātu sīpolu, uzņemsim pozitīvu enerģiju :D

Paradīze

Zeme ir spēļu laukums. Mēs te nākam spēlēties. Te ir mūsu smilšu kaste.
Mēs varam apvainoties uz saviem rotaļu biedriem un sēdēt stūrītī. Mēs varam pamainīt rotaļu biedrus. Mēs varam būvēt smilšu pilis un katru reizi, kad kāds to nojauc, būvēt lielāku un krāšņāku. Bet atceries, ja būvēsi to stūrī, kur neviens to neredz, nebūs ar ko dalīties priekos.
Smilškastes jēga nav kaut kādā statiskā stāvoklī. Kad bērni spēlējās, visu laiku ir dinamika, drāmas, attiecību kārtošana. Tas viss trenē, attīsta. Tikai bērni ir ļoti elastīgi, lai mirklī no pilnīgas sajūsmas pārietu uz histērisku paniku, dusmām un atkal uz prieku. Tas viss padara smilškasti par labāko vietu pasaulē, kaut arī nekā cita tur nav kā tikai smiltis....
Neaizmirsti būt bērns, neaizmirsti, ka neko citu nevajag kā tikai fantāziju un sajūtu "šeit un tagad". Pieliec visaptverošu mīlestību un uz zemes būs labāk nekā paradīzē, jo te vismaz kaut kas notiek :)

Tie, kas tic brīnumiem, dzīvo brīnumu pasaulē

Mīli sevi

Iemīli sevi un pasaule mainīsies. Spēsi būt tu pats. Spēsi pieņemt sevi un citi tev pieņems. Sevis iemīlēšana ir vienīgās zāles pret sevis indēšanu. Mēs uzliekam maskas aiz kurām slēpjam savas čūskas, kas uzbrūk mums pašiem. Ne mums vajag tās čūskas, ne mums vajag tās maskas. Nevajag gaidīt, kad kāds cits mūs sāks mīlēt, jāsāk mīlēt pašiem sevi un visā savā būtībā.
Latvijā veidojās ļoti piemēroti apstākļi, jo ir ļoti daudzi cilvēki, kas atveras, kas pieņem, kas mīl. Vajag tikai atvērties un iet ielās. Ja rokas turēsi kabatās, tad nekas nemainīsies. Ja izstiepsi roku, kāds noteikti palīdzēs. Iespējams ne pirmais vai otrais, bet galu galā tas viss palīdzēs mums atrast sevi (patiesu un bez maskas).

P.S. Pie ēnu puses varu pieminēt, ka ņemot masku nost, čūskas skries prom. Var nākt bailes, dusmas, aizvainojumi ārā un tas var drusku biedēt. Bet tas viss ir jāizlaiž ārā pilnīgi un galīgi, lai spējam būt paši. Tā ir mūsu izvēle vai tīram savu mitekli vai dzīvojam ar savām čūskām.
Katru reizi uzsākot tīrīt savu istabu es smagi nopūšos, jo liekas nesaprotami ar kuru galu sākt, bet uzliekot fonā mūziku un sākot ar vienu stūrīti no sākuma veidojās lielāks bardaks līdz viss tiek atkal salikts pa plauktiņiem. Galvenais nezaudēt gala mērķi, cerību un prieku tīrīšanas procesā :D

Cik liels tu esi?

Kā Ekharts saka- ne jau bailes mums palīdz nepadedzināt roku ugunī, veselais saprāts liek mums nelikt roku ugunskurā. Bailes ir primitīva reakcija kas jāņem vērā, bet pašam jāsaprot vai tas palīdz vai tas mūs bremzē. Jākļūst lielākiem par bailēm. Mēs visi esam sarauti tik maziņi, ka liekas nespējam neko ietekmēt. Mums jākļūst lieliem. Lielākiem par savām šaubām, bailēm. Tikai tad mēs spēsim nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Kā Agnese saka- mums jākļūst par Titāniem. Kaut vai ar vizualizācijas palīdzību katru dienu jātrenē savs lielums.
Savās sajūtās maziņi būdami, mums jācīnās par izdzīvošanu. Lieli būdami, mēs paši nosakām, kas mums vajadzīgs un kas nē, paši kontrolējam savu dzīvi.

Prieks un laime (49)

Kas grib tas atrod veidu

Un kāda starpība kā izskatās. Ja ir gribēšana un kreativitāte, tad visu var izdomāt ar līdzekļiem, kas mums ir pieejami.
Kamēr tie, kas domā kā ir labāk un kā būtu pareizāk, spriedelē, tikmēr trakie jau iet, dara un dzīvi uztver vieglāk.

Viss apkārt ir tava ģimene

Charles Bukowski: The Laughing Heart

Prieks un laime (48)

Pasmaidi :)

Mantas kalpo tev vai tu mantām?

Visas lietas prasa uzmanību. Un jo vairāk mums pieder, jo vairāk mēs kļūstam par gūstekni. Izvēlies tikai dzīvei nepieciešamo un lieko atmet, jo viss liekais ir balasts, kas velk uz leju un neļauj mums lidot pārmaiņu virzienā. Katra diena piedāvā daudz jaunu iespaidu, bet pa kuru laiku mēs tos varam baudīt, ja nevaram izvēlēties bikses ko vilkt, tīram savu lielo māju vai baidāmies sasmērēt  jaunās kurpes? Dzīvo sev un lai mantas kalpo tev nevis otrādi.

Mūzika: Rudimental - Waiting All Night feat. Ella Eyre (Official Video)

The official video for 'Waiting All Night' is the inspirational true life-story of San Francisco born BMX champion and actor - Kurt Yaeger, who became an amputee after an accident in 2006.
All the characters in the clip are pro bmx'ers and the real friends of Kurt.

Nekad nepadodies...

Prieks un laime (47)

Dažkārt vērtīgi izmest sevi no komforta zonas, lai novērtētu savus standarta apstākļus :)

Nomet lieko

Mums nevajag uzņemt daudz jaunas zināšanas, lai iegūt laimi, jo tieši tāpat kā bērns, kas nesaprot kritiku, iet un dara un priecājas par dzīvi, arī mēs varam to panākt vienkārši atbrīvojoties no šaubām, bailēm un ļaujot būt sev pašiem. Ieklausoties savā sirdī mēs jau zinām visas atbildes, tikai šaubas, bailes neļauj mums rīkoties.
Nav nekas jāliek klāt, vienkārši liekas jānomet nost.
Katru reizi, kad paņemat kādu sevis izzināšanas grāmatu, pasakiet sev: "Man nav bail no pārmaiņām", iespējams tad šīs uzņemtās zināšanas rezultēsies kādā reālā darbībā. Vispār laba mantra ikrītam pie spoguļa.
Nekas nevar mainīties, ja mums bail kaut ko mainīt.

Prieks un laime (46)

Dzīve ir brīnišķīga (ja vēlies to ieraudzīt)

Tas prasa darbu ar sevi. No sākuma darbs, pēc tam ieradums. Katrā dienā ir kaut kas jauns un interesants. Vajag tikai meklēt.

Labākam garstāvoklim

Pieņem sevi

Prieks un laime (45)

Mums visiem ir spēks

Jāsāk laistīt un kopt rozes savā dārzā nevis stiprināt nezāles. 

Atceries, kur domas iet, tur enerģija seko.

Norma

Tik ātri pierodam pie neparastām lietām, ka vairs nepievēršam tām uzmanību. Ik pa brīdim jāpaveras apkārt un jāpavēro viss kā brīnums un jāierauga cik pasaule ir interesanta un brīnumu pilna.

Tas, ka brīnumi notiek katru dienu, nenozīmē, ka tie ir mazāki brīnumi nekā, kas notiek pa retam. 

Norma ir tikai rāmis, kurā ieliekam lietas uz kurām vairs negribam reaģēt. Cik normāla ir jūsu dzīve?

Kļūsti par labāko, ko pazīsti

Prieks un laime (44)

Paļaujies uz dzīvi

Prieks un laime (43)

Brīžos, kad iesprūstam, der paņemt kādu grāmatu no grāmatplaukta...

Mmm, grāmatas, kas maina pasaules uztveri un nekad vairs nebūs kā agrāk...