Lai top...

Mēs paši liekam sev šķēršļus, izdomājam sev pārbaudījumus. Liekam justies kā paradīzē vai kā ellē. Mēs paši sev esam Dievs un Velns. Tā ir izvēle. Ilūzija, ka kaut ko nespējam mainīt ir tieksme sevi turpināt mocīt, būt moceklim. Mēs taču ik pa brīdim gribam, lai mūs pažēlo? Gribam būt vāji pasaulē, kur šķietams ļaunums valda. Kopš bērnības mums taču ir iemācīts, ka grūtos brīžos, kad raudam, atnāk mamma un samīļo, tāpēc turpinām pēc tāda paša scenārija arī turpmākā dzīvē. Tikai vairs nav kas paņem klēpī, nav kas nomierina un dod cerību.
Tādā veidā mēs turpinām barot mocekļa tēlu un gaidām brīnumaino otro pusi, kas izglābs no mūsu nožēlojamā stāvokļa, bet...
Brīnumi notiek tikai ja mēs paši tos radam. Tie rodas, kad kļūstam par dieviem un savas dzīves noteicējiem. Kad kļūstam stipri un paši sākam mīlēt sevi. Pozitīvu rezultātu nevar piesaistīt ar negatīvām domām.
Ja mums būtu iespēja izvēlēties būt Dievam vai Velnam, ko tu izvēlētos? Darīt labu, mīlēt bez nosacījuma, būt gaišam un klausīt savai sirdij vai tomēr baroties no citu viedokļiem un emocijām, kultivēt sazvērestību teorijas, justies maziņš un melns un darīt pārīt citiem (sev)? Nez kāpēc daudzi izvēlas pirmo, bet dzīvē dara otro...
Dievam būt ir grūti, jo visas domas piepildās, tāpēc arī kopumā pasaulei neiet tik spīdoši. Tikai saujiņa cilvēku apzinās savu dieva radīšanas spēku. Pārējie tikmēr rada sev elli un vaino citus,.
Kādam jāuzņemas drosme un jāizmaina šī pasaule ar savām gaišajām domām. Mums nav jācepjās par apkārt notiekošo. Pasaulei vajag tikai pozitīvās vibrācijas. Tas nozīmē, ka mums ir jāiemīl šī dzīve. Tajā jāatrod viss labais. Jāatrod, ko mīlēt un par ko priecāties. Ja mēs mīlēsim sevi un savu dzīvi, ar to būs gana, lai mūsu vide mainītos, lai pasaule mainītos.
Ja gribi zināt dzīves mērķi, ja gribi kļūt par dievu un savu likteņa kalēju, ja gribi izmainīt pasauli, tad vienkārši sāc mīlēt dzīvi un brīnumi paši notiks. Mīli sevi un pozitīvi cilvēki sāks veidot tavu draugu loku. Klausi savu sirdi un rīkojies saskaņā ar to un pasaule kļūs labāka vieta mums visiem. Un galvenais bez cepiena, bez iespringuma, jo tie ir tava Velna instrumenti ar zemām vibrācijām...
Nebaidāmies uzņemties atbildību un sākam apzināties, ko mēs īsti ražojam.

"Dzīvē ir kā restorānā - atnācu, izvēlējos, pasūtīju un, tad ir jāvar sagaidīt savs pasūtījums un ar prieku un pateicību tas jāapēd. Arī tad, ja esi jau aizmirsis, ko atnākot pasūtīji."
Agnese Bērziņa