Kur mēs koncentrējam savu mīlestību, tur ir mūsu pamats un mūsu dzīve.
Kāpēc neveidot sevi kā kārtīgu pamatu, kāpēc nemīlēt savu būtību? Kāpēc visu savu mīlestību dot citiem? Nekas nav mūžīgs cilvēki nāk un iet, bet mēs paliekam. Ja mēs sevi nemīlēsim, diez vai spēsim mīlēt arī citus. Tā vairāk būs atkarība vai izdevīgums nevis mīlestība, jo gaidīsim ka kāds aizlāpa caurumus, ko liekas nespējam mēs paši. Tā būs salauzta sirds pēc šķiršanās un neuzticēšanās cilvēcei pēc tam.
Ja mīlam sevi, esam pietiekoši spēcīgi, lai saprastu, ka mīlestība nesāp. Ego sāp. Un pats lielākais paradoks, ja mīlēsim savu būtību nevis ego, tad mēs mīlēsim citus, dabu un visu pasauli.
Galvenais sevis mīlēšanu nevajadzētu jaukt ar ego vēlmju apmierināšanu.
Ja asociēsim sevi ar mazo ego, tad nekad neatradīsim perfektus partnerus, jo ego vienmēr salīdzina, ego vienmēr kritizē...
Mumford and Sons - Awake my Soul
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru