Mums ir izvēle kā justies, kā redzēt pasauli. Vienīgā problēma, ka ieradumam ir milzīgs spēks. Te tiek pārbaudīts cik ļoti mēs kaut ko gribam. Ja mums tas ir svarīgi, tad mēs atradīsim veidu.
Vēl viena lieta, ka mums patīk nodarboties ar emocionālo mazohismu. Mēs it kā gribam, tad sakām ka neesam to pelnījuši. Daram, bet pusē apstājamies. Tāpēc mums jāsāk sevi pietiekoši cienīt (mīlēt būtu ideāli), lai nedarītu paši sev pāri. Domām ir spēks, tāpēc jau nekas līdz galam nematerializējas. Jābeidz sevi padarīt par mazu un melnu. Mēs neesam mazi un noteikti ne melni. Pasaulē pietiek viss un visiem. Jāsāk ražot labas domas. Jāsāk cienīt sevi, apzināties dievus sevī, jākļūst par savas laimes kalējiem.
Protams ja to vēlamies, jo vienmēr ir brīvās gribas princips.

Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru