informācijas līmeņi

Pirmdien biju Sokrata tautskolas lekcijā par "cilvēku dzīvesziņu latviešu tautasdziesmās". Interesants fakts, kas palaida domu cunami, bija ka kāds bija pētījis, ka katrā tautasdziesmā informācija ir vismaz 16 līmeņos. Tas tikai parāda cik grūti ir komunicēt ar vārdiem. Cik līmeņos ir bībele, korāns un citi svētie raksti? Cik viegli ir pārprast četras rindas. Pārprast nav pareizais vārds, drīzāk cik dažādi var uztvert vienu tekstu. Un vai kādam nav taisnība, ja visu interpretējam pēc savas saprašanas?
Tad sāku domāt par mūsu dzīvi. Cik līmeņu ir mūsu ikdienai. Cik dziļi mēs raugāmies uz elementārām darbībām kā ēst gatavošana vai naudas pelnīšana. Ka esam novienkāršojuši šīs darbības līdz primitīvām kustībām bez sirds un dvēseles. Bet, iespējams, mēs visās darbībās atstājam daļiņu sevis. Savu enerģiju. Vai nav tā, ka bieži atstājam tukšumu? Jo gatavojot, domājam par darbu, pasaules krīzi vai kā kaimiņš "uzbraucis". Bet tad der atcerēties, ka zāles ir viss ko mēs ēdam un pieliekot placebo un nocebo efektu (domu spēku) varam izsecināt vai ēdot ar domām sevi ārstējam vai varbūt gluži otrādi.
Arī darbs nav tikai vieta, kur atsēdēt astoņas stundas. Darbam jābūt attīstībai. Vismaz savējai. Darbs sevī ietver arī komunikāciju ar kolēģiem, pusdienas, mikropauzes un citas lietas, kas ir ļoti svarīgas. Ja uz darbu ejam kā uz cietumu, tad mēs zaudējam spēju lietderīgi izmantot šos aspektus.
Katrā ziņā ir interesanti visu drusku paskaldīt un censties ievērot vairāk līmeņu, līdz saprotam vienu no latviešu tautasdziesmu vēstījumiem, ka viss ir vienots. Kādi esam darbā tādi mājās, kā taisām ēst, tā audzinām bērnus, kā mīlam sevi, tā pārējos...