Mēs gribam mīlēt citos savu atspulgu, jo neesam tik drosmīgi mīlēt sevi pa tiešo. Un, ja cilvēks nemainās pēc mūsu standartiem, mēs kļūstam aizkaitināmi, dusmīgi, īgni, jo nespējam atrast sevi citos. Tikai iemīlot sevi patiesi, spēsim mīlēt citus un nodzīvot attiecībās līdz mūža galam. Pat, ja kāds mūs pamet, mēs cilvēku varēsim atlaist, jo diez vai gribēsim sevi apgrūtināt ar cilvēku, kas mūs negrib. Patiesībā visas sāpes nāk no tā, ka nespējam sevī atrast skaisto. Redzot skaisto sevī, redzēsim arī pasaulē skaisto, jo arī pasaule ir mūsu atspulgs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru