Brīžos, kad aizsitīsies elpa un dzīve paskries gar acīm, vai varēsim teikt ka esam dzīvojuši vai vienkārši izvairījušies no sāpēm? Vai dzīve saistās ar mieru, ģimeni un māju ezera krastā? Vai miers ir sinonīms iztēlotai ideālai dzīvei? Kāpēc baidāmies meklēt, kļūdīties un baidāmies no sāpēm? Vai nomirt ir trakāk nekā nedzīvot? Visos ir neaprakstāms spēks, kas mostas, ja saņemam drosmi. Pieņemt lēmumu būt savas dzīves noteicējam ir grūti, ja pierasts būt zem kāda, bet būt zem kāda nozīmē dzīvot svešu dzīvi. Novēlu visiem saņemt drosmi, sadzīvot vai pat stāvēt pāri savām karmiskajām planētām, pseido ienaidniekiem vai šķietamām problēmām. Novēlu dzīvot dzīvi, kuru nebūtu žēl skatīties, kad tā paskries gar acīm, aizsitoties elpai...Novēlu katram dzīvot savu dzīvi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru